Cittautiešiem grib dot iespēju pasē ierakstīt tautību - latvietis
Cittautiešiem, kuri ir Latvijas pilsoņi un pastāvīgi šeit dzīvojuši vismaz 15 gadu, plānots dot iespēju pasē ierakstīt tautību - latvietis, informē parlamentā.
"Saskaņas centrā", kas lielākoties pārstāv krievvalodīgos vēlētājus, uzskata, ka tam nebūs masveida pieprasījuma, taču svarīgi esot cilvēkiem dot izvēles iespējas.
"Domāju, ka masveidā šāds pieprasījums nepastāv, bet, ja ir cilvēki, kuri jūtas piederīgi šai tautībai, kāpēc liegt iespēju to izvēlēties? Ja, piemēram, ["Vienotības" deputāts] Aleksejs Loskutovs jūtas piederīgs pie latviešiem, kāpēc viņam liegt šo iespēju," saka "Saskaņas centra" deputāts Valērijs Agešins.
Grozījumus "Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā" iesnieguši "Vienotības" un Reformu partijas deputāti un tos trešdien pirmajam lasījumam gatavos Saeimas Juridiskā komisija.
Grozījumi paredz, ka persona, kura ir Latvijas pilsonis, kurai vismaz pēdējos 15 gadus pastāvīgā dzīves vieta ir Latvija, kura augstākajā pakāpē prot latviešu valodu, ir piederīga latviešu kultūrai, apzinās un vēlas publiski nostiprināt savu piederību latviešu tautai, ir tiesīga mainīt savu tautības ierakstu pret ierakstu "latvietis".
Tāpat grozījumi paredz, ka persona ir tiesīga vienu reizi mainīt tautības ierakstu pret savu tiešo augšupējo radinieku tautību piecu paaudžu robežās, ja tā sasniegusi 15 gadu vecumu un var pierādīt savu radniecību ar minētajām personām. Šobrīd likums paredz maiņu divu paaudžu robežās.
Iesniedzēji pamato, ka Latvija ir gājusi neatkarīgas valsts attīstības ceļu jau vairāk kā 20 gadu, un ir uzaugusi paaudze, kura jūtas piederīga Latvijai.
"Latvijā šobrīd ir cilvēki, kuri ir piederīgi latviskai kultūrai un kuri identificē sevi kā latviešu tautas daļu, bet kuriem ar likumu ir liegta iespēja tikt atzītiem par latviešiem, jo viņu vecākiem bijusi cita tautība. Saglabājot likumā etnisko tautības noteikšanas kārtību, tiek piedāvāts to papildināt ar jaunu konceptu, proti, atļaut citu etnisko izcelsmju cilvēkiem nostiprināt savu piederību latviešu tautai, stingri ievērojot brīvprātības principu," sacīts likumprojekta anotācijā.
Šī brīža situācija, kurā latviskā garā uzaugušajiem Latvijas pilsoņiem tiek liegta iespēja sevi apliecināt par latviešu tautas daļu, tikai dēļ viņu vecāku etniskās piederības, neesot taisnīga.
"Vienotības" deputāts Andrejs Judins iepriekš paudis viedokli, ka šādas izmaiņas veicinās sabiedrības saliedēšanu.
"Nekādā gadījumā mēs nerunājam par kaut kādu piespiedu mehānismu! Protams, katram cilvēkam pašam ir jāizlemj, kādai tautībai viņš ir piederīgs. Cilvēkam nav jāatsakās no savām saknēm. Bet, ja tiešām cilvēkam dzīves laikā tā piederība mainās, ja viņš izjūt piederību citai tautībai, tad, es domāju, mums nekādu tiesību nav liegt viņam publiski dokumentēt savu piederību latviešu tautai," skaidro deputāts.
Jau esam ziņojuši, ka valdība lēmusi atjaunot iespēju pasē atkal ierakstīt tautību. Tautības ierakstu pasē bez maksas atkal varēs iegūt no 1.aprīļa.
