Pērn daudzi smagos noziegumos cietušie slēguši izlīgumus
Pērn lielākā daļa izlīgumu kriminālprocesā bijuši par smagiem noziegumiem, kas nozīmē, ka daudzi cietušie ir spējuši izrunāties ar pāridarītāju un slēguši izlīgumu, pastāstīja Valsts probācijas dienesta (VPD) pārstāve Patrīcija Santa Miķelsone.
Viņa sacīja, ka pērn, tāpat kā iepriekšējos gados, visvairāk izlīgumu tika organizēti par mazāk smagiem noziegumiem – 37%, kriminālpārkāpumiem – 36%, par smagiem noziegumiem – 25%, bet par sevišķi smagiem noziegumiem – 2%.
Iepriekšējā gadā, salīdzinot ar citiem gadiem, strauji ir pieaudzis to organizēto izlīgumu skaits, kas saistīti ar nepilngadīgo pastrādātajiem smagajiem noziegumiem.
Tāpat kā iepriekšējos gados, arī pērn izlīguma ierosinātāji galvenokārt bija personas, kuras izdarījušas noziedzīgu nodarījumu. Personas, kuras ir izdarījušas noziedzīgo nodarījumu, izlīgumu rosināja 445 gadījumos.
Izlīguma pamatā ir taisnīguma atjaunošanas pieeja, kuru pasaulē izmanto noziedzīga nodarījuma radītā ļaunuma samazināšanai vai novēršanai.
Izlīgums ir brīvprātīgs sarunu process, kurā piedalās cietušais un persona, kas izdarījusi noziegumu, un kuru vada neitrāla persona – probācijas dienesta apmācīts un sertificēts starpnieks.
Starpnieks ir īpaši konfliktu risināšanā apmācīta persona, kas izlīguma procesā palīdz uzturēt starp iesaistītajām pusēm konstruktīvas sarunas, neiesakot risinājumu, nevienu netiesājot un ievērojot konfidencialitāti un neitralitāti.
Šīs pieejas mērķis ir sniegt iesaistītajām pusēm iespēju pārrunāt noziedzīgā nodarījuma radītās sekas, lai samazinātu tā ietekmi uz viņu dzīvi nākotnē. Izlīgums var būt par iemeslu kriminālprocesa izbeigšanai vai tiesa to var ņemt vērā, nosakot sodu.
BNS
