Zinātnieki secinājuši, ka latvieši neesot diez ko iejūtīgi un atsaucīgi pret līdzcilvēku problēmām

Mičiganas universitātes pētnieki izskaitļojuši, ka Latvijas iedzīvotāji nav diez ko atsaucīgi pret līdzcilvēku problēmām. Tomēr lietuvieši ir vēl nešpetnāki – viņi esot pasaulē teju visneatsaucīgākie cilvēki.

2016. gada 20. oktobrī, 05:59

Zinātnieki secinājuši, ka latvieši neesot diez ko iejūtīgi un atsaucīgi pret līdzcilvēku problēmām

Jauns.lv

Mičiganas universitātes (ASV) sociologi veikuši pētījumu, lai noskaidrotu, kurās valstīs dzīvo visiejūtīgākie jeb empātiskākie cilvēki, kuri ir gatavi just līdzi līdzcilvēku problēmām. Visatsaucīgākie cilvēki sastopami Ekvadorā, Sauda Arābijā un Peru, bet visniejūtīgākie Lietuvā, Venecuēlā un Igaunijā.

Zinātnieki secinājuši, ka latvieši neesot diez ko ...

Vismazāk iejūtīgi cilvēki ir postpadomju valstīs, liecina pētījums. Vien ar dažiem izņēmumiem, tieši postkomunistiskajās valstīs Eiropā ir novērota vismazākā iedzīvotāju iejūtība. Tomēr šī pētījuma rezultātus portāls Kasjauns.lv atļaujas apšaubīt, ņemot vērā to, ka pēdējā laikā Latvijā ir jūtama milzīga cilvēku atsaucība gan pazudušu cilvēku meklēšanā, gan ziedot smagi slimajiem. Kur nepalīdz valsts, palīdz līdzpilsoņi.

Tāpēc nebūtu korekti pētījuma rezultātus attiecināt uz visu sabiedrību. Iespējams, ka laikā, kamēr kāds pasaules viņā pusē internetā atbildēja uz pētījuma autoru anketas jautājumiem, latvietis mežā meklēja kādu pazudušu bērnu vai internetbankā pārskaitīja naudu smagi slimam cilvēkam.

Mičiganas universitātes pētījuma autori internetā aptaujāja vairāk nekā 104 000 iedzīvotāju 63 pasaules valstīs. Jautājumi tika veidoti tā, lai atbildes uz tiem ļautu izdarīt secinājumus par respondentu līdzcietību un spēju apdomāt citu cilvēku skatupunktu.

Pētījums rāda, ka kopumā izteiktāka empātija ir valstīs ar lielāku kolektīvismu un uz sabiedrību vērstu uzvedību, kā arī izteiktu sirdsapziņu, emocionalitāti un tajā pašā laikā arī augstu pašvērtējumu un apmierinātību, raksta lsm.lv.

Kopumā saraksta pēdējās desmit vietās lielākoties atrodas postkomunistiskās valstis. Skaidrojot zemo empātijas līmeni Austrumeiropas sabiedrībās, pētījuma autors profesors Viljams Čopiks norāda uz virkni lietu: „Pilnas pārliecības mums nav. Tomēr mums izdevās empātijas līmeni sasaistīt ar vairākiem faktoriem. Tā valstīs ar izteiktāku kolektīvisma tradīciju empātija kopumā ir lielāka, tāpat ir valstīs ar lielāku emocionālo ekspresivitāti un laimīgākiem iedzīvotājiem.” Tāpat viņš piemin ekonomisko un politisko vēsturi, kas varētu būt atstājusi kādu ietekmi.