LaIPA: Autortiesību likuma grozījumi ir labākais iespējamais risinājums
Biedrība "Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība" (LaIPA) atzīst, ka Autortiesību likuma grozījumi ir labākais iespējamais risinājums, un apliecina, ka ikviens LaIPA biedrs ir gatavs Saeimas komisijai skaidrot Autortiesību likuma grozījumu ietekmi uz mūzikas attīstības nākotni, pavēstīja sabiedrisko attiecību aģentūras "2C" projektu vadītāja Maija Lazdina.
Otrdien notiekošajā ikgadējā LaIPA biedru kopsapulcē LaIPA valde informēja par Saeimā otrajā lasījumā pieņemtajiem Autortiesību likuma grozījumiem saistībā ar publiskā izpildījuma definīciju, kritērijiem atlīdzības noteikšanā, paredzētajiem Kultūras ministrijas uzraudzības pasākumiem, kā arī par turpmākajiem soļiem līdz Autortiesību likuma grozījumu pieņemšanai.
"Autortiesību likuma grozījumi ir labākais iespējamais risinājums gan attiecībā uz publiskā izpildījuma definīciju, gan arī jaunizveidotajam pantam par taisnīgas atlīdzības noteikšanas kritērijiem. Šajā pantā ir paredzēta atlīdzības noteikšana gan par tiešu komerciālu labumu, gan par nemantisku labumu, ko uzņēmēji vai organizācijas gūst no mūzikas publiska izpildījuma. Mēs atbalstām Kultūras ministrijas darba grupā izstrādāto piedāvājumu publiskā izpildījuma definīcijai, kas paredz – publiskais izpildījums ir mūzikas atskaņojums, kas paredzēts vairākiem ar mūzikas atskaņotāju vai savstarpēji personīgi nesaistītiem sabiedrības locekļiem," norādīja LaIPA valdes priekšsēdētājs Kārlis Auzāns un piebilda, ka arī turpmāk LaIPA biedri piedalīsies Saeimas komisijas sēdēs un ir gatavi iet un skaidrot komisijas dalībniekiem Autortiesību likuma grozījumu ietekmi uz mūzikas attīstības nākotni.
Autortiesību likuma grozījumi pašlaik pieņemti otrajā lasījumā un vēl jāpieņem galīgajā lasījumā. Pašlaik atbalstīta definīcija, ka publisks izpildījums ir darba vai cita ar šo likumu aizsargāta objekta priekšnesums, atskaņojums vai kā citādi tieši vai ar jebkuras tehniskas ierīces palīdzību vai procesa starpniecību veikts izmantojums, kas paredzēts vairākiem ar izmantojuma veicēju vai savstarpēji personīgi nesaistītiem sabiedrības locekļiem.
Kopsapulces darba kārtībā bija arī LaIPA pagājušā gada budžeta apstiprināšana. 2012.gadā LaIPA kopējie ienākumi no raidorganizācijām, kabeļoperatoriem un par publisko izpildījumu no uzņēmumiem bija 879,7 tūkstoši latu, savukārt 2013.gadā plānotie ienākumi ir 1,32 miljoni latu.
"Viena no šā gada LaIPA prioritātēm ir samazināt administrācijas izdevumus, efektivizējot ikdienas darbu, piemēram, uzlabojot LaIPA mājaslapu, lai biedri elektroniski var iesniegt fonogrammu reģistrēšanas formas. Plānojam aprīļa laikā mājaslapā ieviest kalkulatoru atlīdzību aprēķināšanai, lai jebkurš interesents var uzzināt mūzikas licences maksājuma apmēru. Uzlabosim arī klientu apkalpošanas servisu, ieviešot jaunu klientu uzskaites sistēmu," informēja LaIPA izpilddirektore Liena Grīna.
LaIPA arī šogad plāno organizēt vairākus informatīvos pasākumus mūzikas izmantotājiem – uzņēmējiem, lai izskaidrotu gan tarifu izstrādes kritērijus, gan mūzikas atskaņošanas licences cenu, kā arī sniegtu padomus, kā veiksmīga mūzikas izvēle var uzlabot uzņēmuma darbību.
Tāpat kopsapulcē izskatīja jautājumu par Mūzikas attīstības fondu un tā finansēšanas iespējām. Fonds ir viens no veidiem, kā veicināt vietējās mūzikas konkurētspēju un līdz ar to palielināt tās izmantošanu gan Latvijā, gan ārvalstīs.
LaIPA biedru kopsapulce ir augstākā lēmējinstitūcija. Kopsapulce notiek vienu reizi gadā un tās mērķis ir apstiprināt budžetu, gada pārskatu, statūtus, ievēlēt valdi, Revīzijas komiteju un noteikt LaIPA darbības prioritātes turpmākajam gadam.
Biedrībā apvienojušies izpildītāji un fonogrammu producenti, lai kolektīvi administrētu savas tiesības – vienotos ar fonogrammu izmantotājiem par maksājamo atlīdzību, iekasētu, sadalītu un izmaksātu to tiesību īpašniekiem. LaIPA administrē pašmāju un ārzemju izpildītāju un fonogrammu producentu tiesības saņemt taisnīgu atlīdzību par izmantotajām fonogrammām.
BNS
