Par kažokzvēru audzēšanas aizliegumu parakstījušies 8000 iedzīvotāju. FOTO

Lai iniciatīva par kažokzvēru audzēšanas aizliegumu tiktu iesniegta Saeimā, iniciatīvas iesniedzējiem biedrības "Dzīvnieku brīvība" portālā "manabalss.lv" vēl jāsavāc 1918 paraksti.

Nodibinājuma "Dzīvnieku drauga fonds" pārstāve Laura Karnīte iepriekš aģentūrai LETA norādīja, ka savāktais iedzīvotāju parakstu skaits pierāda, ka sabiedrība nav vienaldzīga pret to, kas notiek kažokzvēru audzētavās.

"Protams, ka kažokzvēru audzēšanas aizliegums Latvijā nav vienas dienas jautājums, jo tas ir saistīts ar tautsaimniecības nozari, taču, ja nepieciešamais parakstu skaits tiks savākts, tad šī iniciatīva tiks iesniegta lemšanai Saeimā," sacīja Karnīte, piebilstot, ka aizliegums audzēt kažokzvērus jau pieņemts vairākās Eiropas valstīs.

Aizliegums audzēt kažokzvērus pieņemts Lielbritānijā, Austrijā, Horvātijā un Bosnijā un Hercegovinā. Arī Nīderlandē 2012.gadā ētisku apsvērumu dēļ pieņemts šāds aizliegums par spīti tam, ka tā līdz šim bijusi viena no nozares lielvalstīm. Tur noteikts 12 gadus ilgs pārejas posms, un līdz 2024.gadam audzētavām jābūt slēgtām. Arī citās valstīs noteikti daļēji aizliegumi vai ierobežojumi, piemēram, Dānijā pieņemts lapsu audzēšanas aizliegums, bet Zviedrijā labturības prasības ir tik stingras, ka lapsu audzēšana kažokādu ieguvei ir izbeigta.

Biedrība "Dzīvnieku brīvība" vēsta, ka mūsdienu zinātniskie pētījumi liecina, ka zvēraudzētavās nav iespējams audzēt savvaļas dzīvniekus - lapsas, ūdeles un šinšillas -, nesagādājot viņiem nopietnas fiziskās un psihiskās veselības problēmas. Zvēraudzētavās dzīvnieki tiek audzēti ļoti šauros drāšu sprostos. Savvaļā ūdeles dzīvo savrupi plašā teritorijā pie ūdenstilpēm, lielu dzīves daļu pavadot ūdenī. Lapsas veido sociālas grupas, aktīvi pārvietojas un rok alas. Zvēraudzētavās šīs un citas instinktīvās uzvedības iespējas ir liegtas, radot dzīvniekos hronisku stresu, kas pielīdzināms dzīvnieku turēšanai badā un pēc laika pāraug nopietnos psihes un uzvedības traucējumos.

Sprostu šaurībā dzīvnieki neizbēgami ir pakļauti mokpilnai eksistencei, kas tiek izbeigta jau pirmsreproduktīvā vecumā - ūdeles nosmacē gāzes kamerā, bet lapsas nosit ar strāvu, ievietojot vienu vada galu dzīvnieka mutē, bet otru - anālajā atverē, informē biedrība, iestājoties par likuma grozījumu veikšanu, nosakot pilnīgu kažokzvēru audzēšanas aizliegumu Latvijā.

Lai vērstu sabiedrības uzmanību uz kažokzvēru audzēšanas apstākļiem, biedrība sākusi kampaņu "Kažokādas otra puse", kuras laikā portālā "manabalss.lv" tiek vākti arī paraksti par kažokzvēru audzēšanas aizliegumu Latvijā.

Jau ziņots, ka Valsts policijas (VP) iecirkņi Siguldā, Jelgavā un Ogrē izvērtēs biedrības "Dzīvnieku brīvība" iesniegumu par, iespējams, slikto izturēšanos pret kažokzvēriem Latvijas audzētavās.

Biedrība ar iesniegumu vērsās pie VP priekšnieka Inta Ķuža. Ņemot vērā, ka audzētavas atrodas Siguldas, Jelgavas un Ogres iecirkņu apkalpojamās teritorijās, iesniegums pārsūtīts izvērtēšanai šiem reģionālajiem iecirkņiem, iepriekš pastāstīja VP preses pārstāve Lita Juberte.

Biedrība "Dzīvnieku brīvība" iesniedza VP lūgumu izvērtēt, vai ir konstatējama cietsirdīga izturēšanās pret dzīvniekiem saistībā ar biedrības rīcībā nonākušajiem videomateriāliem un fotoattēliem. Tajos redzami 2012.gada rudenī uzņemti kadri ar šokējošiem apstākļiem sešās Latvijas kažokzvēru audzētavās - slimi dzīvnieki, miruši dzīvnieki būros kopā ar dzīviem, sasalis dzeramais ūdens, antisanitāri apstākļi, bojāti sprosti.

Pēc Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektoru februārī veiktajām ārpuskārtas pārbaudēm visās Latvijas kažokzvēru audzētavās gan konstatēts, ka dzīvnieku labturības prasības tiek ievērotas, kā arī fermās nav konstatēti slimi un ievainoti kažokzvēri, kas varētu radīt aizdomas par laikus nesniegtu veterināru palīdzību.

Vasarā, kad kažokzvēru audzētavās ir liels dzīvnieku skaits un mazuļi tiek atšķirti no mātēm, PVD vēlreiz pārbaudīs audzētavas. Šajā laikā, kad dzīvnieku blīvums audzētavās palielinās, pastāv lielāks dzīvnieku savainošanās un saslimšanas risks.