Nepilsoņu kongresa dibināšanā piedalās vairāk nekā 340 cilvēku
Sestdien vairāk nekā 340 cilvēku piedalījās sabiedriskās organizācijas "Nepilsoņu kongress" (NK)dibināšanas pasākumā, to vidū bija kā esošie, tā arī bijuši politiķi, divvalodības referenduma ierosinātāji, kā arī Satversmes aizsardzības biroja uzmanības lokā nonākušās personas.
Pasākums tika atklāts ar videoprojekciju, kur klasiskās mūzikas pavadībā tika informēts par nepilsoņu stāvokli Latvijā.
Uz "Nepilsoņu kongresa" dibināšanas pasākumu bija ieradušies divvalodības referenduma ierosinātāji Vladimirs Lindermans un Illarions Girss, partijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā (PCTVL) pārstāvji Miroslavs Mitrofanovs, Aleksandrs Giļmans, kā arī citi. Pasākumu dalībnieku vidū bija arī krievu skolu aizstāvības aktīvists Jurijs Petropavlovskis un SAB uzmanības lokā nonākušais Aleksandrs Gapoņenko, kā arī portāla "IMHO.club.lv" redaktors Jurijs Aleksejevs. Tāpat pasākumā piedalījās partiju apvienības "Saskaņas centrs" Saeimas deputāti Elizabete Krivcova un Boriss Cilēvičs. Tāpat pasākumu apmeklēja trīs militāra stila formās tērpušies vīri, uz kuru mundieriem bija uzšuves "Baltijas kazaku kopiena".
Atklājot pasākumu, Aleksejevs sacīja, ka pēdējo dienu laikā NK dibināšanai reģistrējies ievērojams cilvēku skaits un kopumā tas šobrīd pārsniedz vairāk nekā 340 cilvēku.
Viņš stāstīja, ka ideja veidot šādu organizāciju radusies aizvadītā gada nogalē, kad Centrālā vēlēšanu komisija atteica tālāku parakstu vākšanu par pilsonības nulles varianta referenduma ierosināšanu, kas tādējādi dotu tiesības visiem Latvijas nepilsoņiem automātiski saņemt pilsonību. "Valdošie politiķi 22 gadus cenšas iegalvot, ka nepilsoņi ir dumji un negrib iemācīties latviešu valodu un nokārtot pilsonības eksāmenus. Tomēr cilvēki zina valodu un atsakās naturalizēties, jo tā ir viņu pozīcija," teica Aleksejevs.
Viņš arī norādīja, ka NK dibinātāji nav atbildīgi Maskavas, Briseles vai Vašingtonas specdienestiem. Arī līdzekļus biedrības izveidei un ar to saistītajām aktivitātēm aktīvisti savākuši no šīs iniciatīvas atbalstītājiem. Aleksejevs arī uzsvēra, ka NK turpmāk paliks kā sabiedriskā organizācija un nepiedalīsies nedz pašvaldību, nedz parlamenta vēlēšanās.
To, ka NK izveide bija atbilde uz atteikumu ierosināt referendumu par pilsonības nulles variantu, savā uzrunā atzina arī Krivcova. "Mēs izmantojām visus likumīgos instrumentus sava viedokļa paušanai - rakstījām vēstules un petīcijas, kā arī rīkojām protestus. Diemžēl protestus neviens vērā neņēmā, bet vēstules un petīcijas neievēroja," viņa atzina, norādot, ka referendumā negūtā mērķa sasniegšanai atlika veidot sabiedrisku organizāciju. Viņa veltīja kritiku arī pašreizējiem politiķu centieniem sabiedrības saliedēšanā.
Savukārt Gapaņenko savā uzrunā sacīja, ka līdzšinējā dalīšana pilsoņos un nepilsoņos ir "valdošā režīma centieni radīt pusfeodālu iekārtu", tādēļ organizācijas pamatuzdevums ir veidot vienotu Latvijas sabiedrību, kurā vienlīdzīgi justos latvieši, krievi un latgaļi.
Viņš sacīja, ka kongress izveidos komisiju, kas aprēķinās, cik liels ekonomisks ļaunums nepilsoņiem ir nodarīts, nedodot pilsonību, kā arī vēlāk ar prasībām vērsīsies tiesā, prasot par to atbildību. "Visiem, kas cieta no dalīšanas pilsoņos un nepilsoņos, mēs piedāvāsim vērsties tiesā," norādīja Gapoņenko.
Sēdes laikā tika apstiprināta arī Nepilsoņu kongresa pagaidu valde. Tās sastāvā būs Jurijs Aleksejevs, Aleksandrs Gapoņenko, Jeļena Bačinska, Aleksandrs Giļmans, Einārs Graudiņš, Viktors Guščins, Jānis Delerts, Valērijs Komarovs, Dmitrijs Korobkins, Elizabete Krivcova, Miroslavs Mitrofanovs, Vladimirs Sokolovs un Mihails Hesins. Tāpat tika nolemts 1.jūnijā līdztekus pašvaldību vēlēšanām izsludināt nepārstāvēto parlamenta vēlēšanas. Tajā kandidatūras varēs izvirzīt gan pilsoņi, gan nepilsoņi, bet no 30 plašā parlamenta divām trešdaļām būs jābūt nepilsoņiem.
Pašlaik Latvijā nepilsoņu skaits ir apmēram 300 tūkstoši.
