7% bērnu, reģistrējot bērna dzimšanu, nav noteikta paternitāte
‒Apmēram 7% bērnu Latvijā, reģistrējot dzimšanu, nav noteikta paternitāte jeb nav oficiālas informācijas par tēvu, aģentūra BNS uzzināja Tiesībsarga birojā.
Aptuveni 3% bērnu paternitāti nosaka pēc tam. Līdz ar to bez paternitātes noteikšanas varētu būt aptuveni 4%, lēsa birojā, atsaucoties uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem. Bet ir arī bērni, kuru tēvam nav personas koda, līdz ar to šajā skaitā ir arī bērni, kuriem ir tēvs, bet viņš nav reģistrēts iedzīvotāju reģistrā.
Jautājums par tēva lomu bērna audzināšanā nesen pārrunāts Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijā.
Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere informēja, ka atbilstoši starptautisko tiesību normām un nacionālajiem likumiem bērnam ir tiesības zināt savus vecākus un tiesības būt viņu aizgādībā. Līdz brīdim, kad tiek noteikta paternitāte, bērnam tiek liegtas dažādas tiesības vai to pilnvērtīga izmantošana, piemērot nosakot bērna pilsonību, mantiskās tiesības.
Bērna izcelšanos no tēva konstatē trijos veidos – paternitātes pieņēmumā, paternitātes brīvprātīgā atzīšanā un tās noteikšanā tiesas ceļā.
Tiesībsarga biroja prakse liecina, ka valstī izveidotais mehānisms paternitātes noteikšanai darbojas efektīvi un tie gadījumi, ka dzimšanas reģistrā nav ieraksta par tēvu, ir saistīti ar mātes nevēlēšanos to noteikt.
Tomēr, ja bērnam nav noteikta paternitāte, viņš nevar saņemt naudu no Uzturlīdzekļu garantiju fonda, kas maksā tā saucamos alimentus par bērnu, ja to nedara tēvs. Ja paternitātes nav, māte var vērsties pašvaldībā pēc sociālās palīdzības.
Izpētot Eiropas valstu tiesisko regulējumu, birojs secina, ka mātei nav tieša likumā noteikta pienākuma noteikt paternitāti un nav paredzēta atbildība, ja viņa to nedara. Izņēmums ir Dānija, kur māti par nevēlēšanos noteikt paternitāti, kas noteikta viņai par pienākumu, var sodīt ar nelielu naudas sodu.
Lielākajā daļā valstu paternitātes noteikšana ir atkarīga tikai no mātes gribas, secina birojs.
Tiesībsarga birojs uzskata, ka arī Latvijā nav jānosaka obligāts pienākums noteikt paternitāti. Ja māte spēj uzturēt bērnu, valstij būtu jāatturas no iejaukšanās personas privātajā dzīvē. Vienlaikus bāriņtiesai ir tiesības vērsties ar prasības pieteikumu tiesā bērna interesēs.
BNS
