Kultūra

Lielāko finansējumu piešķir Viestura Kairiša filmas "Melānijas hronika" pabeigšanai

Jauns.lv

Noslēdzies Nacionālā kino centra (NKC) izsludinātais šā gada spēlfilmu projektu konkurss, kurā lielākais finansējums - 200 000 latu - piešķirts režisora Viestura Kairiša spēlfilmas "Melānijas hronika" pabeigšanai, liecina NKC mājaslapā publicētā informācija.

Lielāko finansējumu piešķir Viestura Kairiša filma...

Režisora Dāvja Sīmaņa filmas "Pelnu sanatorija" pabeigšanai konkursā piešķirti 132 077 lati, Jāņa Cimermaņa un Māra Putniņa filmas "Džimlai Rūdi Rallallā!" pabeigšanai atvēlēti 40 633 lati, bet režisora Jura Kursieša filmas "Modris" pabeigšanai konkursā piešķirti 27 900 lati.

Spēlfilmas "Melānijas hronika" filmēšanas darbi Zilupē sākās šā gada janvārī. Šī studijas "Mistrus Media" veidotā filma ir balstīta Melānijas Vanagas dzīvesstāstā. Tas ir patiess vēstījums par izdzīvošanas brīnumu, gara plašumu, bet vienlaikus par ciešanu pilnajiem cilvēku likteņiem 20.gadsimta lielākajā Latvijas nācijas traģēdijā.

Savukārt "Pelnu sanatorija", kas top studijā "Lokomotīve", ir pirmā Sīmaņa veidotā spēlfilma. NKC vadītājas vietnieks Uldis Dimiševskis informēja, ka filmas darbība norisināsies 1918.gada rudenī. Izsūtījumā - svešā pasaulē - atvaļināts pirmā Pasaules kara ārsts pārdzīvo karu pats ar sevi, glābjot mežonīgu zēnu no vajāšanas un bojāejas. Darbība norit 1918.gada rudenī un ziemā, bet darbības vieta ir neliels ciemats Kurzemē, netālu no jūras krasta. Tas ieskauj sanatoriju, kurā iemitināti Pirmajā pasaules karā traumēti civiliedzīvotāji.

"Studijas F.O.R.M.A." spēlfilma "Džimlai Rūdi Rallallā!" uzņemšanas darbi sākās 2012.gada vasarā. Filma iecerēta kā traģikomēdija. Filmas sižets būs cieši saistīts ar pensionāru vecumdienām, viņu psiholoģisko atstumtību un vienlaikus dzīvo interesi par notikumiem valstī un vēlmi būt sabiedrībai vajadzīgiem. Veco ļaužu pansionāta iemītniekiem rodas dulla ideja - atteikties no pensijas un iestāties armijā, lai glābtu valsti no finanšu krīzes un aizrautīgi pavadītu dzīves pēdējos gadus.

Savukārt spēlfilmas "Modris", kas top "Red Dot Media", uzņemšanas darbi sākās šā gada februārī. Šīs filmas stāsts būs balstīts uz patiesiem notikumiem par pusaudzi, kura dzīvē liktenīgi samezglojumi seko viens otram un noved puisi teju līdz noziedznieka statusam. Māte, netiekot galā ar pusaugu dēlu, par sīku noziegumu nodod viņu policijai. Sākotnēji šķietamais pāraudzināšanas mēģinājums pārvēršas drāmā, jo jaunietis nespēj iekļauties tiesas noteiktajos soda izciešanas noteikumos.

Spēlfilmu projektu konkursā kopumā tika iesniegti astoņi spēlfilmu projekti, un trīs no tiem jau bija saņēmuši NKC ražošanas atbalstu. Kopumā projektos tika pieprasīti 736 957 lati, kas bija 54% no NKC rīcībā esošajiem 400 610 latiem.

No spēlfilmu konkursam iesniegtajiem projektiem bez finansiāla atbalsta palika sešu dažādu režisoru un virtuālajā studijā "URGA" iecerētais filmu projekts "Rīga - sešas versijas", "Vides filmu studijas" un režisora Māra Martinsona projekts "OKI - okeāna vidū", "Tasse Film" un režisora Renāra Vimbas projekti "Es esmu šeit" un "Platforma", režisora Aigara Graubas projekts "Mans mīļais Minhauzens".

Jau ziņots, ka NKC spēlfilmu, animāciju un dokumentālo filmu projektu konkursā kopējais pieejamais finansējums bija 679 000 latu, no kā animācijas filmu projektiem tiek piešķirti 23% jeb 156 170 lati, dokumentālo filmu projektiem 18% jeb 122 220 lati un spēlfilmu projektiem 59% jeb 400 610 lati.


LETA