Parlamenta ārkārtas sēdes tiek sasauktas, pārkāpjot Saeimas Kārtības ruļļa normu

Saskaņā ar Kārtības rulli "par ārkārtas sesijas vai ārkārtas sēdes sasaukšanu jāpaziņo ar radio un televīzijas palīdzību un, ja iespējams, katram deputātam individuāli”.

Aptaujātie deputāti ir pārsteigti, ka par iepriekš neplānotu ierašanos darbā viņiem patiesībā jāuzzina no radio un televīzijas, jo tā ir obligāta prasība. Patlaban par ārkārtas sēdēm viņi uzzina ar,. Piemēram, e-pastu vai mobilo telefonu palīdzību.

Jurists un bijušais Saeimas deputāts Aivars Endziņš skaidro, ka norma radusies deviņdesmito gadu sākumā, kad tika atjaunots Saeimas kārtības rullis. “Augstākās padomes laikā bija tāds pagaidu nolikums. Kad jau sanāca 5.Saeima, tad tika izstrādāts Kārtības rullis. Tajā laikā komunikācijas iespējas bija daudz ierobežotākas un faktiski arī tikai valsts televīzija un valsts radio. Šodien jau ir ļoti daudz,” skaidroja Endziņš.

Kā norāda raidījums, kārtības rullis nav vienkārši rokas grāmata ar instrukciju, kā darbojas Saeima, bet gan likums.

Likuma gars tiek ievērots - deputāti informāciju saņem, izmantojot gadsimtam atbilstošas tehnoloģijas. Bet burta ievērošana rada neskaidrības – nav skadrs, kurās tieši radio un televīzijas stacijās paziņojums jāievieto, vai jāuzstājas kādam Saeimas pārstāvim, vai pietiek, ja par to informē pati raidorganizācija, vai tas ir maksas pakalpojums, kā arī tas, kādā raidlaikā paziņojums jāatskaņo un cik bieži tas jādara.

Saeimas priekšsēdētājas biedrs Andrejs Klementjevs (SC) skaidro, ka nemaz nav mehānisma, kā parlaments vēršas raidorganizācijās, lai tās ziņotu par ārkārtas sesijas vai sēdes sasaukšanu Kārtības ruļļa izpratnē. “Esmu parlamentā jau no 1998.gada. Nekad tas nav strādājis un nekad ne prezidijam, ne visiem pārējiem - kancelejai, piemēram, nav bijuši kontakti ar tādiem sludinājumiem,” sacīja Klementjevs.

Saeimas Juridiskās komisijas deputāte Inese Lībiņa-Egnere (RP) uzskata, ka nav lietderīgi grozīt Kārtības rulli tikai tādēļ, lai esošajā situācija burts burtā atbilstu kārtības rullī noteiktajam. Taču, ja būs kādi plašāki grozījumi kārtības rullī, tad par to varētu diskutēt.

“Es skatītu visu šo 38.pantu kopumā par to, kā vispār tiek sasauktas ārkārtas sēdes. Paziņošana ir tikai viena no tādiem maziem tādiem proceduāliem jautājumiem. Pēc būtības svarīgi ir, ja Saeimas sēde tiek sasaukta, par šo konkrēto jautājumu, tad deputāti arī ierodas savā darbavietā. Saeimas sēde var notikt, jo ir kvorums un visi deputāti ir informēti par darba kārtību. Tāds ir mērķis,” skaidroja deputāte.

Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne norāda, ka var būt gadījumi, kad radio un televīzija ir vienīgais veids informācijas izplatīšanai un “dubults neplīst”. “No vienas puses tā ir nedaudz arhaiska norma, bet tomēr es domāju, ka prezidijam varbūt iespējams būtu jānosaka pašiem sava kārtība, kādā veidā viņi to dara zināmu plašsaziņas līdzekļiem. Vai viņi uzraksta kādu paziņojumu? Es domāju, ka pašiem tur nevajadzētu uzstāties, ja nekas īpaši svarīgs nav,” sacīja Čepāne.

Tikmēr Aivars Endziņš uzskata, ka obligāto normu informēt ar radio un televīzijas palīdzību, tomēr var svītrot.

Ja kārtības ruļļa attiecīgo pantu “izravētu” un paliktu tikai norma, ka par ārkārtas sesijas vai ārkārtas sēdes sasaukšanu jāpaziņo katram deputātam, Saeimas prezidijs iegūtu rīcības brīvību, kā ērtāk sazināties ar deputātiem, un likums būtu izpildāms gan formāli, gan pēc būtības.

LETA, Foto: Evija Trifanova/LETA