Bauskā atklās pasaules senāko darbarīku izstādi
Bauskas Motormuzejā piektdien, 5. aprīlī, atklās pasaulē senāko rokas darbarīku – āmuru izstādi. Izstādē „Katram savs āmurs” tiks eksponēta Mākslas akadēmijas profesora Jura Gagaiņa āmuru privātkolekcija.
Tagad Rīgas Motormuzeja Bauskas filiālē līdzās senajiem spēkratiem būs apskatāma arī pasaulē senāko rokas darbarīku – āmuru kolekcija, jo tur tiks atklāta neparasta izstāde „Katram savs āmurs”.
Lai gan visiem labi zināmais darbarīks spītīgi palicis tāds pats kā pirmsākumos - kāts un āmura galva, daudzus izstādes apmeklētājus pārsteigs fakts, kā gadu gaitā palielinājušās tā funkcijas un pielietojums.
To profesiju saraksts, kurās neiztikt bez sava īpašā āmura, ar katru dienu kļūst aizvien garāks. Izstāde piedāvās apmeklētājiem iepazīt šo plašo un daudzfunkcionālo āmuru saimi. Tās klāsts mainās no smagi skarbiem sitamiem, kurus amatnieki iesaukuši par „žaņiem”, līdz inteliģenti smalkiem instrumentiem, kurus savā darbā lieto pulksteņmeistari, ķirurgi vai stiklinieki.
Izstāde ir veidota no metālmākslinieka, Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Jura Gagaiņa āmuru kolekcijas, kas radusies darba gaitā, sastopot un pielietojot dažādus vēsturiskos darbarīkus. Eksponēto āmuru kolekciju var uzskatīt kā pateicību šim uzticamajam, paklausīgajam un spēcīgajam darbarīkam.
Āmura, vissenākā rokas darbarīka, pirmsākumi meklējami pirms gadu tūkstošiem, kad pirmatnējais cilvēks apjauta šī darbarīka nozīmīgumu. Tajos laikos sitamais bija saujā paņemts liels akmens, ar kura palīdzību varēja pārsist riekstu un kaulu vai iedzīt zemē mietu. Cilvēks šo ideju attīstīja tālāk, pie koka kāta ar auklu piesienot akmeni. Vēlāk mūsu senči iemācījās akmenī izurbt caurumu - tādā veidā kāts turējās pavisam stabili. Latvijas arheoloģiskā vēsture apliecina, ka tādi kātcauruma darbarīki bieži lietoti Latvijas teritorijā bronzas laikmetā.
