No cietuma iznāk pirmais ieslodzītais, kuram jaunais likums paredz brīvlaišanu
Cietuma vārti atvērušies pirmajam ieslodzītajam, kura noziedzīgais nodarījums pēc Krimināllikuma reformas vairs neskaitās sodāms ar cietumsodu. Tas ir kāds narkotiku lietotājs, kuram tika piespriests pusgadu ilgs cietumsods. Rindā uz brīvlaišanu gaida vēl ap 300 šādi notiesāto.
Kasjauns.lv jau rakstīja, ka 1. aprīlī spēkā stājās grozījumi Krimināllikumā, kas paredz samazināt cietumsodu vai vispār to atcelt un aizstāt ar alternatīviem sodiem, piemēram, piespiedu darbu vai policijas uzraudzību, par vairākiem nodarījumiem.
Piektdien, 5. aprīlī, brīvībā iznāca pirmais ieslodzītais – narkotiku lietotājs, kurš šoruden bija notiesāts ar sešu mēnešu cietumsodu. Viņam sekos vēl vairāk nekā 300 cilvēku, kuri par līdzīgu noziegumu nonākuši aiz restēm, bet tas nenotiks uzreiz un vienas dienas laikā, raksta „Neatkarīgā Rīta Avīze”.
Pirmā brīvlaistā notiesātā 1989. gadā dzimušā vīrieša gadījumā narkotiku lietošana tika uzskatīta par noziegumu līdz šā gada 1. aprīlim, bet tagad grozījumi Krimināllikumā nosaka, ka sodīt drīkstēs tikai tos narkotiku lietotājus, kuri jau būs brīdināti par sodu.
Grozījumi paredz, ka arī par mantiskiem noziegumiem tiek samazināti cietumsodu termiņi, atsevišķi nodarījumi – dekriminalizēti, bet citi kļuvuši bargāki. Piemēram, Krimināllikuma grozījumi tagad paredz dzimumnoziedznieku kontroli uz visu mūžu un mūža ieslodzījumu, uzsver Valsts probācijas dienesta vadītājs Aleksandrs Dementjevs. Viņš norāda uz svarīgām izmaiņām: probācijas uzraudzība bija paredzēta tikai dzimumnoziedzniekiem, bet kopš 1. aprīļa – arī citiem noziedzniekiem. Ja probācijas darbiniekam neradīsies pārliecība, ka cilvēks tiešām ir labojies, viņam uzraudzības termiņš tiks pagarināts. Taču viens no būtiskākajiem grozījumu mērķiem ir resocializēt jeb palīdzēt atgriezties sabiedrībā cilvēkiem, kuri izdarījuši noziegumu, kā arī atturēt citus no noziegumu izdarīšanas.
Dementjevs vērtē, ka bargi sodi un ilga atrašanās cietumā labu rezultātu nedod. Brīvības atņemšana kā soda veids nereti atgādina sabiedrības un valsts atriebību par pastrādāto, nevis mēģina notiesātajam iemācīt un parādīt citu veidu, kā ievērot sabiedrības normas. Eiropā vidējais termiņš ieslodzījumā ir divi gadi, Norvēģijā – deviņi mēneši, bet Latvijā – seši gadi. „Ļoti ilgs laiks,” piebilst Valsts aprobācijas dienesta vadītājs.
Viņš savu viedokli ilustrē ar piemēru. Ja cilvēks nav nomaksājis nodokļus – dažus desmitus tūkstošu latu, viņš sēž cietumā trīs gadus. Taču viņš nav bīstams sabiedrībai, viņš nav nokārtojis saistības ar valsti. Ja viņam piespriestu citādu sodu, neizolējot no sabiedrības, tad viņš turpinātu strādāt, maksātu parādu un nodokļus. Tagad cietumsodam biežāk būs piemērojamas alternatīvas – piespiedu darbs un naudas sods.
Ieslodzījuma vietu pārvalde ir informējusi, ka uz tiesu varētu nosūtīt apmēram 1300 lietas, bet tik daudz ieslodzīto īsā laika posmā netiks atbrīvoti. Tiesnešiem ir vajadzīgs laiks, lai prasības izskatītu, un pieļaujams, ka ne visas uzreiz apmierinās.
