Par ielūgumiem uz Dziesmu svētkiem no deputātiem gaida ziedojumus

Kā aģentūru LETA informēja kultūras ministres padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Ieva Līne, vēl pirms publiskā skandāla lemjot par ielūgumu politiku Dziesmu un deju svētkos, notikusi plaša diskusija par to, kādā veidā un vai būtu piešķirami ielūgumi uz Dziesmu un deju svētkiem Saeimas deputātiem, kā arī Latviju pārstāvošajiem deputātiem Eiropas parlamentā.

Līne stāstīja, ka Dziesmu un deju svētu padome kā piemērotāko priekšlikumu "deputātu iesaistei svētkos" atbalstījusi ieceri ielūgumus divām personām piešķirt katram Saeimas un Latviju pārstāvošajam deputātam Eiropas Parlamentā uz noslēguma pasākumu Mežaparka estrādē, pretī aicinot ziedot daudzbērnu ģimenēm, lai nodrošinātu iespēju piedalīties svētkos daudzbērnu ģimenēm no visas Latvijas.

Svētku rīkotāji sadarbībā ar Latvijas Daudzbērnu ģimeņu biedrību apvienību ir iecerējuši, ka, pateicoties deputātu un citu ielūgumu saņēmēju saziedotajiem līdzekļiem, svētkus būtu iespēja apmeklēt 150 daudzbērnu ģimenēm - kopumā ap 600 cilvēkiem.

"Šāda iecere, kas nebūtu jāsaprot kā privilēģija, varētu kalpot par labu precedentu nākotnē, kad valsts augstākās amatpersonas, kuru darba pienākumos ir piedalīties visos valstiski nozīmīgos pasākumos, ar savu klātbūtni ne vien apliecina cieņu visiem Dziesmu un deju svētku procesā iesaistītajiem dalībniekiem, bet arī demonstrē sociāli atbildīgu rīcību attiecībā pret mazāk aizsargātajām sabiedrības grupām, kuras ir ļoti nozīmīgas valsts identitātei un ilgtspējai," pauda Līne.

Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (VL-TB/LNNK) uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai pirmā valsts vara, kuru pārstāv dažādi politiskie spēki, piedalītos un apzinātos, cik svarīga ir latviskā kultūras mantojuma saglabāšana un attīstīšana. Turklāt svētki, kuros šogad piedalās rekordliels mazākumtautību kolektīvu skaits, ir arī svarīga integrācijas sastāvdaļa.

Kultūras ministrija uzsver, ka ielūgumi kopā ar aicinājumu ziedot domāti tikai un vienīgi ielūgtajām personām, kuras visas līdz ielūgumu saņemšanai tiks apzinātas. Tiem, kuri svētkus neapmeklēs, ielūgumi netikšot piešķirti, tādēļ ministrija aicina visus ielūgtos cilvēkus izturēties atbildīgi. Visas neizpirktās biļetes vismaz mēnesi pirms pasākumiem tiks nodotas publiskā tirdzniecībā, par ko iepriekš tiks paziņots plašākai sabiedrībai.

Kultūras ministrija akcentē, ka jautājums par ielūgumu politiku katros svētkos aktualizējas nepietiekamo skatītāju vietu dēļ Mežaparka estrādē un Daugavas stadionā, un, kamēr šis kultūras infrastruktūras jautājums netiks atrisināts, biļešu trūkums un ar to saistītās diskusijas neizbēgami būs katros svētkos. Kultūras ministrija esot panākusi, ka Nacionālajā attīstības plānā ir iekļauta Dziesmu svētku stadiona izveide, un ministrija cer, ka to izdosies īstenot līdz 2018.gadam, kad notiks nākamie Dziesmu un deju svētki un Latvija svinēs simtgadi.

Jau ziņots, ka šoreiz biļetes uz XXV Vispārējiem latviešu Dziesmu un XV Deju svētku maksas pasākumiem izpirktas divas reizes ātrāk nekā 2008.gadā. Patlaban uz Dziesmu un deju svētkiem ir iegādātas 46 367 biļetes, telefoniski rezervētas 5996 biļetes, kopā 89% no kopējā biļešu skaita, kas ir pieejamas publiskā tirdzniecībā. Šobrīd tirdzniecībā palikuši 11% biļešu.

XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki notiks šovasar no 30.jūnija līdz 7.jūlijam. Svētku galvenais vēstījums ir "Gaisma līgo Latvijā".

Svētku nedēļā notiks 62 pasākumi, no kuriem lielākā daļa būs bez maksas. Būtiskākie notikumi tiks rādīti gan tiešraidē, gan ierakstos Latvijas Televīzijā, internetā un uz lielajiem ekrāniem Esplanādē un Doma laukumā. Savukārt 1.maijā publiskā tirdzniecībā tiks nodotas iepriekšējā rezervācijā neizpirktās biļetes.