Stepaņenko: nepieciešams stingrāk reglamentēt dzīvojamo māju pārvaldīšanas biznesu
Rīgas domes Mājokļu un vides komitejā šodien, 18. aprīlī, uzsāka diskusiju par to, kā uzlabot dzīvojamo māju pārvaldīšanu. Pašvaldība regulāri saņem sūdzības no iedzīvotājiem par apsaimniekotājiem, kuri nepārskaita pakalpojumu sniedzējiem iekasēto naudu par komunālajiem pakalpojumiem, un tā rezultātā dzīvojamajās mājās netiek nodrošināts siltums un ūdensapgāde, portālu Kasjauns.lv informēja Rīgas domē.
Uz diskusiju bija uzaicināti pārstāvji no biedrības „Rīgas apsaimniekotāju asociācija” un komunālo pakalpojumu sniedzēji – „Rīgas siltums” un „Rīgas ūdens”.
„Galvenais visu nepatikšanu cēlonis ir tas, ka valsts atļāva šai jomai attīstīties pašplūsmā. Ikviens var darboties šajā biznesā un operēt ar lieliem finanšu līdzekļiem, no kuriem vismaz divas trešdaļas ir iedzīvotāju maksājumi par komunālajiem pakalpojumiem. Valstij vajadzētu daudz stingrāk reglamentēt dzīvojamo māju pārvaldīšanas biznesu, jo no tā cieš iedzīvotāji, kuri ir spiesti dubultā apmaksāt pakalpojumus, lai segtu parādus, kurus radījuši negodīgi apsaimniekotāji,” teica Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko.
Biedrība „Rīgas apsaimniekotāju asociācija” uzskata, ka likumdošanā jānosaka daudz lielāka atbildība pārvaldniekiem, ja netiek pildīti pienākumi, paredzot arī iespēju atņemt tiesības apsaimniekot mājas. Tāpat „Rīgas apsaimniekotāju asociācija” uzskata, ka ir jānosaka konkrēti termiņi, cik ilgā laikā, mainoties apsaimniekotājiem, nododama visa dokumentācija un informācija par mājas finansiālo situāciju, lai jaunais apsaimniekotājs varētu sekmīgi veikt pārvaldīšanas darbības. Biedrība ir sagatavojusi vairākus priekšlikumus likumu grozījumiem.
To, ka nepieciešams pilnveidot likumus, atzina arī komunālo pakalpojumu sniedzēji. Piemēram, SIA „Rīgas ūdens” valdes priekšsēdētāja Dagnija Kalniņa norādīja, ka būtu nepieciešams noteikt, ka par sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem iekasētā nauda ir nododama tikai un vienīgi pakalpojumu sniedzējiem, nevis izmantojama, lai segtu citus maksājumus, piemēram, apsaimniekošanas firmu ņemtos kredītus. Patlaban „Rīgas ūdenim” maksātnespējīgās sabiedrības ir nodarījušas aptuveni Ls 600 000 lielus zaudējumus un uzņēmumam nav iespējams atgūt šos līdzekļus.
Komitejas deputāti vienojās, ka visas ieinteresētās puses sagatavos konkrētus priekšlikumus, kurus apkopos Mājokļu un vides departaments, un tad tie tiks izskatīti komitejā. Pēc tam akceptētie priekšlikumi tiks nosūtīti valsts atbildīgajām institūcijām.
Karlīna Timofejeva, Foto: Ieva Lūka/LETA
Sadarbībā ar Rīgas pašvaldību
