Krievija Muižniekam jautās par nepilsoņu stāvokli Latvijā un Igaunijā
Krievijas delegācijas pārstāvji Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) laikā jautās Eiropas Padomes (EP) cilvēktiesību komisāram Nilam Muižniekam, vai viņš izskatīs jautājumu par nepilsoņa statusu Latvijā un Igaunijā.
To sestdien paziņoja Krievijas parlamenta apakšpalātas Valsts domes starptautisko lietu komitejas vadītājs Aleksejs Puškovs, kas vadīs Krievijas delegāciju EPPA.
"Mēs pajautāsim, vai Muižnieks izskatīs jautājumu par nepilsoņu institūcijas izbeigšanu Latvijā un Igaunijā," žurnālistiem Maskavā sacīja Puškovs.
Krievijas puse arī plāno Muižniekam jautāt par Latvijā notikušajiem bijušo "Waffen SS" vienību leģionāru gājieniem.
"Mēs vēlamies saprast, vai viņa darbība kā Eiropas Padomes cilvēktiesību aizstāvim paredz nosodīt tamlīdzīgus gājienus, kas ir pretrunā gan Nirnbergas procesa, gan, kā pieņemts teikt, vispārējās civilizētās pasaules visām pieņemtajām normām," teica Puškovs.
Tāpat Krievijas delegāciju interesējot komisāra viedoklis par likumprojektu, kas paredz aizliegt mācības krievu valodā Igaunijas vidējās profesionālās un tehniskās izglītības iestādēs. Kā norādīja Puškovs, tāds aizliegums atbilst plāniem izspiest krievu valodu no Igaunijas izglītības sistēmas.
"Tas ir pretrunā Eiropas Padomes Eiropas konvencijai par etnisko minoritāšu tiesībām, kurā norādīts, ka etnisko minoritāšu valodām ir jāpastāv un tām ir jābūt valodām, kurās notiek mācības izglītības iestādēs līdz augstskolai, kā, starp citu, tas notiek citās Eiropas valstīs," sacīja Krievijas delegācijas EPPA vadītājs.
Krievija regulāri EPPA sēdēs pauž savus iebildumus pret etnisko minoritāšu un nepilsoņu jautājumu risināšanu Latvijā un Igaunijā.
EPPA pavasara sesija no 22.līdz 26.aprīlim notiks Strasbūrā.
EPPA ir viena no Eiropas Padomes lielākajām un redzamākajām institūcijām, kurā uz sesijām regulāri pulcējas Eiropas Padomes dalībvalstu parlamentārieši. 1949.gadā dibinātā Eiropas Padome pašlaik apvieno 47 Eiropas valstis. Tās mērķis ir aizsargāt cilvēktiesības, parlamentāro demokrātiju un tiesiskumu, panākt dalībvalstu sociālo un tiesisko standartu vienotību un veicināt izpratni par Eiropas identitāti, tās vērtībām, aptverot dažādu Eiropas tautu kultūras. Latvija par Eiropas Padomes dalībvalsti kļuva 1995.gadā.
