„McDonald’s” darbiniece: „Man uzgāzās liels statīvs frī kartupeļu cepšanai”

Spriedumu gan vēl var pārsūdzēt, bet šis ir retais gadījums, kad darbinieks ir uzvarējis prāvā pret darba devēju. Timofejeva iesākumā prasīja vienu miljonu latu – par kritienu uz slidenas grīdas, kas padarīja viņu par invalīdi. Sievietei izoperētas divas ribas, un ir nepieciešamība pēc vēl vienas operācijas.

Liktenīgajā naktī 2009. gada 4. oktobrī Timofejeva strādāja Purvciema McDonald’s, Gunāra Astras ielā. Ēstuvē bija daudz pircēju, bet maiņā tikai četri darbinieki, katrs mazgāja savu inventāru, bet par grīdu negādāja neviens. Innas pārziņā bija frī kartupeļu ceplis.

Menedžera pienākums ir darbu organizēt tā, lai gan klienti ir paēduši, gan arī grīda būtu sausa. Mazgājot cepšanas iekārtas, ūdens un eļļa izšļakstās, grīda kļūst slapja un slidena. Kāda cita restorāna bijusī apkopēja zina teikt: „Grīdas virsma paliek kā sviestmaizei, tāpēc mums katrā maiņā bija virtuves strādniece, kas tīrīja arī grīdu. Tas ir drošības jautājums, ja ātri jāstrādā, nevar riskēt ar darbiniekiem.”

McDonald’s ēstuvē bija citādi. „Kad maiņā bija septiņi vai astoņi darbinieki, varēja katrs uzkopšanai atvēlēt kādu minūti. Pats darbinieks nemaz nevar patvaļīgi iet un mazgāt grīdu, tas jānosaka menedžerim,” skaidro Timofejeva. Darbiniekiem uzdots par savu naudu iegādāties un valkāt melnus, neslīdīgus apavus, bet tas nelīdzēja...

„Bez desmit trijos naktī nesu tukšās eļļas kastes, paslīdēju un nokritu. Virsū man uzgāzās liels statīvs ar metāla sietiem kartupeļu cepšanai. Neko vairāk neatceros, pēc tam teica, ka ilgi nav varējuši dabūt mani pie samaņas,” stāsta Timofejeva.

Ātrie viņu nogādāja slimnīcā Gaiļezers, smadzeņu satricinājumu neatklāja, tikai nobrāzumus un sasitumus. Tikai pēc mēneša Inna sajuta, ka vairs neklausa kreisā roka: „Sāpēja plecs, zem lāpstiņas, bija galvas reiboņi, sāku zaudēt līdzsvaru.”

Divas operācijas, izņemtas ribas

Sieviete apmeklēja daudzus ārstus, kas nespēja noteikt vainu, līdz atklājās, ka liktenīgajā kritienā riba saspiedusi vēnu un nervus. Lai tos atbrīvotu, vajadzēja izoperēt pirmo ribu vienā pusē, pēc gada – arī otrā pusē.

Timofejeva ir kļuvusi par otrās grupas invalīdi: „Man ir 70% darbaspēju zaudējums, nevaru nosēdēt ilgāk par stundu, man sākas stipras sāpes, atslēdzas rokas, kājas, sāp galva, trokšņi ausīs.” Turklāt sieviete cieš no Reino sindroma: „Tās ir asinsvadu spazmas. Rokas kļūst zilganas, te tās ir sausas, te slidenas, kā vecai tantītei, man ir vajadzīgs speciāls matracis, kas dārgi maksā.” Labi, ka Inna savā nelaimē nav viena, līdzās ir viņas vīrs.

„Man ir tikai 36 gadi. Vasarā nevaru iziet ārā skaistā kleitā vai krekliņā,” Inna rāda operācijas atstātās rētas. „Sāpes ir neadekvātas, nevaru iziet no mājām uz divām vai trim stundām, staigāt pa veikaliem, kinoteātris man ir nepieejams, jo nespēju nosēdēt tik ilgi. Kā veca tantīte sēžu mājās, pusguļus uz dīvāna un spilveniem.”

Advokāte Rada Matjušina tiesai lūgusi atlīdzināt cietušajai arī ārstēšanās izdevumus – 3873 latus. Turklāt gaidāms, ka izdevumi turpināsies visu mūžu.

Tiesvedības pret McDonald’s varēja arī nebūt, taču Innai neizdevās ar uzņēmumu ne par ko vienoties. Darba valsts inspekcijai firma paziņoja par notikušo, sākotnējo ārstēšanos slimnīcā apmaksāja, kā valsts prasa, bet par pārējo attieksme vienkārša – pati vainīga. Kopā ar advokāti Timofejeva uzrakstīja pat vēstuli McDonald’s korporācijas vadībai Amerikā, bet jēgas nebija – amerikāņi sazinājās ar uzņēmumu Latvijā, kas vainu neatzina.

Arī Valsts darba inspekcija uzskatīja, ka uzņēmuma vainas te nav, arguments – Timofejeva pati parakstījusies par darba drošību un nav to ievērojusi.

„It kā parakstījos 2009. gada martā un augustā, kad nemaz neatrados Latvijā, vedu bērnus ārstēties uz Krimu. Un vēl viens cilvēks man teica, ka tas nav viņa paraksts,” saka Timofejeva. Viņa vērsās Valsts policijā, un ekspertīze konstatēja, ka sievietes paraksts darba drošības instruktāžas žurnālā ir viltots. Tomēr nedēļu pēc ekspertīzes slēdziena policija izbeidza kriminālprocesu – neesot nozieguma sastāva, šie dokumenti neesot tik nozīmīgi. Nelīdzēja arī sūdzības prokuratūrai, un nu vairs lēmums nav pārsūdzams. Tikmēr minēto žurnālu rotā daudzi paraksti, kas šķiet aizdomīgi līdzīgi.

„Inna lūdza iesniegumā Darba inspekcijai pārbaudīt, kā notiek telpu uzkopšana makdonaldā naktī, viņi atnāca no rīta, kad viss ir skaisti un nekas nav izlijis,” izbrīnīta ir advokāte.

Inna ir mierīga, nosvērta, tikai uz mirkli viņas balss iedrebas: „Kad tas notika, meitiņai bija četri gadi. Es nevarēju viņu paņemt pie rociņas, bērns pārdzīvoja, tas taču ir vecums, kad ļoti vajadzīga mamma.”

Premier Restaurants Latvia advokāte Sanita Laiviniece, atsaucoties uz liecinieku teikto, apgalvojusi, ka ēstuves grīda nebija ne slapja, nedz slidena. Timofejeva jau agrāk esot ir daudzas reizes kritusi un guvusi galvas traumas, viņai bijuši reiboņi un sāpes mugurpusē, tāpēc gūto traumu darba vietā jāuzskatot par cilvēcisku negadījumu neuzmanības dēļ.

Turklāt advokāte vērsusi tiesas uzmanību uz to, ka prasītāja pie ārstniecības tēriņiem pieskaitījusi izdevumus par dūnu jaku, biksēm, džemperi, arī degvielas izdevumi, viņasprāt, bijuši izšķērdīgi. Timofejevas advokāte skaidro, ka šie viņas kliente vairs nevarēja uzvilkt vecās drēbes, tāpēc arī pirktas jaunas. McDonald’s ēstuvēs neko vairs nepērk ne Timofejeva ar vīru, ne viņu bērni.