Medicīnas iestādēm jāmaksā sods par viltus diagnozēm
Trīs medicīnas iestādēm soda naudā būs jāsamaksā 150 latu pēc tam, kad Veselības inspekcija atklāja, ka to pacientu – bērnu slimības vēsturēs parādījušās ziņas par ārstu sniegtajiem pakalpojumiem, kurus viņi nemaz nav saņēmuši.
Veselības inspekcija (VI) atzīst, ka aizvien vairāk iedzīvotāju seko līdzi, kādus ārstniecības pakalpojumus saņem un par ko maksā, vēsta Latvijas Radio. Taču māte, kas pārkāpumus konstatēja, uzskata, ka sods ir pārāk mazs un pārkāpumi izdarīti tīši un sistemātiski.
Rudenī kāda bērna māte Alise atklāja, ka portālā latvija.lv ierakstīti nesaņemti medicīnas pakalpojumi un bērnam pierakstītas diagnozes, par kurām māte nav informēta. Viņa vērsās VI, kas izmeklēja trīs medicīnas iestāžu un vairāku ārstu darbību. Pēc pusgada izmeklēšanas saņemtajā atbildē norādīts, ka pārkāpumu ir vairāk nekā sākotnēji licies, tai skaitā bērnu apskatījis neirologs, kurš to nedrīkstēja darīt bez cita uzraugošā ārsta akcepta.
„Skaidrs, ka haoss ir nenormāls. Esmu šokā, ka šādas situācijas rodas un ka no mediķu puses ir čīkstēšana par finansējuma trūkumu. Tad nevajag zagt un varbūt māsiņām vai sanitārēm varēs pielikt pie algas. Ja dienas laikā no viena bērna var burtiski nozagt 50 latus, tad kādos apmēros lietas notiek…,” sašutumu Latvijas Radio pauda Alise.
Ķirurgs, kas bērnam pierakstījis divas procedūras, skaidrojis, ka informāciju ievadījis pēc vairākām dienām un lielās pacientu plūsmas dēļ nokļūdījies. Viņš ir gatavs atvainoties. Citur skaidrots, ka daktere, kas medikamentus izrakstījusi, vairs nestrādā iestādē, tāpēc arī viņas darbību nav iespējams komentēt.
Iestāžu vadītāji komentārus sniegt radio atteicās. Viņi vien norāda, ka mazā soda naudas summa apliecina, ka pārkāpums nav liels un kļūdīties medicīnas sistēmā ir pārāk viegli.
Kopā valstij tiks atmaksāti gandrīz 150 lati, to skaitā iekasētā nauda un līgumsodi. Alise uzskata, ka summa ir pārāk maza un aicina katru pārbaudīt savus datus un par pārkāpumiem ziņot, jo īpaši vecākus, par kuru bērnu aprūpi maksā valsts.
VI Veselības aprūpes līgumu un pakalpojumu uzraudzības departamenta vadītājs Ainārs Čivčs uzsver, - grūti spriest, vai gadījumi ir ļaunprātīgi vai kļūdas radušās pārslodzes un birokrātijas dēļ. „Jebkura informācija par pārkāpumiem tiek fiksēta un, pirms mēs dodamies uz ārstniecības iestādi vai pāraudām ārstu, māsiņu vai feldšeri, mēs ievācam informāciju. Mums tā ir. Būtībā pie nākošiem pārkāpumiem var būt nepatīkamas sekas,” norāda Čivčs.
Ģimenes ārstu asociācijas vadītājs Pauls Princis atzīst, ka grēko gan veselības iestādes, gan ģimenes ārsti, kas par pārkāpumiem var atbildēt ar visu savu iekrāto. Bet gadās arī, ka paši ārsti konstatē kolēģu pārkāpumus. „Ārsti Ventspils pusē ir paši to savulaik konstatējuši, ar to plaši cīnījāmies. No vienas puses varu nosodīt un teikt, ka tā nedara, no otras puses - valsts uz to spiež un provocē profesionāļus. Tas nav normāli, ka gadu gadiem ārsts ir nabadzīga profesija,” pauž Princis.
Jāteic, ka pagājušā gadā valsts ārstniecības iestādēm bija pārmaksājusi vairāk nekā 117 000 latu, kuri tām bija jāatmaksā. Ārsti uzsver, ka soda nauda ne vienmēr ir pamatoti uzskatāma par pierakstītu, jo veselības aprūpes sistēma ir sarežģīta un viegli nokļūdīties birokrātiskajā uzskaitē. Tikmēr VI skaidro, ka pārbaudīta apmēram desmitā daļa medicīnas iestāžu, tāpēc pārmaksa varētu būt vēl lielāka.
