Jaunajā izrādē "Sarkangalvīte" izmantos leļļu un objektu teātra paņēmienus

"Sarkangalvīte" ir plaši pazīstama pasaka - bērnu literatūras klasika. Šo brāļu Grimmu pasaku leļļu teātri izvēlas iestudēt ļoti bieži, jo stāsts par meitenīti ar sarkano cepurīti, kura cauri mežam dodas apciemot slimo vecmāmiņu un satiek vilku, ir apceļojis visu pasauli un katrā zemē ieguvis savu skanējumu, informēja teātra sabiedrisko attiecību vadītāja Anda Dzenīte.

Izrāde "Sarkangalvīte" ir iecerēta kā izrāde, kura stāstīs zināmo Sarkangalvītes stāstu, saglabājot brāļu Grimmu pasakas fabulu. Taču šī fabula dod iespēju runāt par to, ko nozīmē pārkāpt tos noteikumus, kurus izvirza vecāki, un kādi ir katra šāda soļa ieguvumi un sekas, klāstīja izrādes režisors.

"Sarkangalvītei ir aizliegts noiet no taciņas, kas ved gar mežu, taču vilks viņu pamudina ieiet mežā, kur viņa atklāj pavisam citu pasauli, kāda nav ne mājās kopā ar mammu, ne pie vecmāmiņas. Viņai, protams, nākas par to krietni samaksāt, nonākot vilka vēderā, un tikai laimīgas nejaušības dēļ viņai kopā ar vecmāmiņu izdodas izglābties. Taču, iespējams, ka tas viss tik un tā bija tā vērts, jo viņa ir ieraudzījusi mežu un uzzinājusi par pasauli kaut ko daudz vairāk," pauda Sīlis.

Režisors arī atzīst, ka jau pašas brāļu Grimmu pasakas rosinājušas viņa savdabīgo skatu uz "Sarkangalvīti", jo tās ir vienas no baisākajām pasakām, kuras bērniem lasot priekšā pēkšņi pārņem sajūta, ka tiek lasīts kaut kas patiesi briesmīgs, kaut kas, kas liek uztvert pasauli kā nebeidzamu briesmu pilnu vietu. Te arī režisors kā tēvs sastapies ar dilemmu, ko risina iestudējumā, - kur ir robeža starp to, ka bērnam apkārt tiek radīta drošība un uzraudzība, lai viņš būtu pasargāts no dzīvības briesmām, un kur sākas pārlieka kontrole un aizliegums bērnam atklāt kaut ko jaunu.

Pēc Sīļa domām, šīs pasakas stāsts savā ziņā ir stāsts par to, kā meitene kļūst par pieaugušo. Viņa iziet cauri neticamām briesmām, bet, ja izdodas tās pārvarēt, tad tajā brīdī ir iespējams teikt, ka viņa ir pieaugusi, jo ne jau gadu skaits nosaka, cik pieaudzis ir cilvēks.

Izrādes lelles un pasaule, ko radījis mākslinieks Uģis Bērziņš, tapušas, iedvesmojoties no Tima Bērtona melnbaltās animācijas filmām, kurās varoņi bieži sastopas ar lielām briesmām, taču vēl briesmīgāka ir tā pasaule, ar kuru jāsastopas tad, kad nenotiek nekādi lieli piedzīvojumi.

Savukārt dramaturgs Jānis Balodis izrādei radījis jaunu dramatisku tekstu, veidojot to pēc brāļu Grimmu pasakas motīviem. Lugas teksts veidots saistītā valodā, lai panāktu izrādes ritmu, kur valodai ir muzikāla vērtība, un katrs no varoņiem ienes savu raksturu un tomēr sabalsojas kopējā ritmā. Iepazīstoties ar pasakas materiālu, dramaturgs veicis veselu pētījumu par tā izcelsmi un atklājis, ka Sarkangalvītes stāsta saknes ir senā pagātnē - Alpu reģiona teikās un nostāstos.

Komponists Edgars Raginskis, kuram jau gan bijusi iespēja reiz strādāt ar Sīli, veidojot teātrī "Dirty Deal Teatro" izrādi "Mārupīte", mūziku bērnu izrādei rakstījis pirmo reizi. Viņa oriģinālmūzika jeb, kā viņš pats saka, noskaņas saskaņā ar režisora koncepciju caurvīs izrādi, radot gan tās atmosfēru, gan veidojot saspēli ar runāto vārdu, ļaujot mūzikai radīt noskaņu sarunās starp varoņiem.

"Sarkangalvīte" pirmizrādi teātra Mazajā zālē piedzīvos piektdien, 10.maijā, plkst.18.30. Lomas izrādē atveidos aktieri Audra Pētersone, Dace Vītola un Anrijs Sirmais.