Cik kurš saņem un cik lielos parādos slīgst? Ieskats ministru maciņos
Vairāki ministri pagājušajā gadā ir iegādājušies un pārdevuši automašīnas, veikuši darījumus ar nekustamajiem īpašumiem, daži palielinājuši savus ienākumus, bet citiem tie nedaudz samazinājušies, liecina Valsts ieņēmumu dienesta publiskotās amatpersonu deklarācijas.
Saskaņā ar ministru sniegto informāciju par ienākumiem pagājušajā gadā vislielākie tie bijuši jaunajam satiksmes ministram Anrijam Matīsam - 77 589 lati. Viņa ienākumus veidoja gan alga par darbu Satiksmes ministrijā, gan ienākumi no Ventspils brīvostas pārvaldes un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes, kā arī ienākumi no automašīnu pārdošanas.
Tikmēr mazākie ienākumi gada laikā bija labklājības ministrei Ilzei Viņķelei (V) - viņas ienākumus veidoja tikai ministres alga 20 268 latu apmērā. Tikai par dažiem latiem lielāka tā bija zemkopības ministrei Laimdotai Straujumai - 20 832 lati. Citiem ministriem ienākumi pagājušā gada laikā svārstījās no 21 269 latiem veselības ministrei Ingrīdai Circenei (V) līdz 34 961 latam aizsardzības ministram Artim Pabrikam (V). Vairumam ministru ienākumus veidoja gan alga par tiešajiem darba pienākumiem, gan arī citi ienākumi, piemēram, honorāri par akadēmisko darbību, procentu maksājumi par bankās noguldīto naudu vai arī maksājumi par veiktajiem darījumiem.
Ministri pagājušajā gadā veikuši dažādus darījumus ar īpašumiem, piemēram, Matīss pārdeva divas automašīnas un to vietā iegādājās citu, tiesa gan lietotu - 2007.gada izlaiduma "Mercedes Benz". Savukārt iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (RP) pērn ticis pie jaunas automašīnas "Nissan Juke". Pabriks pagājušajā gadā iegādājies nekustamo īpašumu, kas gan deklarācijā nav uzrādīts, jo Zemesgrāmatā reģistrēts tikai šā gada februārī.
Lielai daļai ministru ir parādsaistības, kuru summas ir no dažiem tūkstošiem latu līdz vairākiem simtiem tūkstošu. Liela daļa ministru pagājušajā gadā turpinājuši samazināt uzņemtās parādsaistības, bet atsevišķiem ministriem tās pagājušajā gadā ir palielinājušās. Piemēram, nu jau bijušais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis pagājušajā gadā parādsaistības ir palielinājis par aptuveni 20 000 latu, bet vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) pērn saņēma trīs aizdevumus, kuru kopsumma bija 121 464 lati. Sprūdža kopējais parādsaistību apjoms ir sasniedzis jau 479 580 latus. Salīdzinoši lielas parādsaistības ir arī ekonomikas ministram Danielam Pavļutam - 128 826 lati, turklāt viņš ar banku ir panācis vienošanos par aizdevuma pamatsummas atlikšanu līdz šā gada oktobrim ienākumu samazināšanās dēļ.
Kamēr vieniem palielinājušās parādsaistības, citi ministri paspējuši savā rocībā padalīties ar citiem. Starp tiem ir kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (VL-TB/LNNK), kura pērn kādam aizdevusi 44 100 latus, un Sprūdžs, kurš aizdotās naudas apjomus palielinājis par 4700 latiem. Naudu kādam ir aizdevuši vairāki ministri - tas gan noticis iepriekšējos gados, un vairāki no viņiem parādu nav vēl atguvuši.
Starp ministriem ir personas, kas nav parūpējušās par naudas uzkrājumiem, bet ir ministri, kuri šādus uzkrājumus ir izveidojuši. Pagājušajā gadā daži šos uzkrājumus mazinājuši, citi - vairojuši, piemēram, tieslietu ministrs Jānis Bordāns (VL-TB/LNNK) pagājušogad samazinājis savus uzkrājumus par 13 585 latiem, tikmēr Matīss savus uzkrājumus skaidrā un bezskaidrā naudā palielinājis kopumā par 20 737 latiem. Nedaudz uzkrājumi banku kontos samazinājušies arī Pabrikam un Circenei. Pabrikam tie sarukuši no 11 286 latiem 2011.gadā līdz 8920 latiem pērn, bet Circenei - no 13 891 lata līdz 8455 latiem. Krietni savus bezskaidrās naudas uzkrājumus samazinājusi Jaunzeme-Grende - no 48 887 latiem 2011.gadā līdz 1478 latiem pērn.
LETA, Foto: Edijs Pālens/LETA
