Privātmāju īpašnieki labāk izvēlas sauso ateju un aku, nevis centralizēto ūdensvadu. VIDEO
Sausā tualete un sentēvu aka ir izkonkurējusi centralizēto ūdensvada un kanalizācijas sistēmu. Tikai piektā daļa privātmāju ir pieslēgusies pie pēdējos gados ierīkotajām jaunajām centralizētajām ūdensvadu sistēmām. Iedzīvotājiem nav vēlmes un naudas, lai pieslēgties jaunajām sistēmām.
Pēdējos gados par ES naudu visā Latvijā notikuši desmitiem vērienīgu ūdenssaimniecības rekonstrukcijas un izbūves darbi. Tomēr var uzskatīt, ka tie cietuši fiasko, jo vietējie privātmāju iedzīvotāji nesteidz pieslēgties jaunajai sistēmai.
Daudzu miljonu vērtie ūdenssaimniecības projekti, ko Latvijā realizē par Eiropas Savienības naudu un saskaņā ar tās direktīvām, var teikt, ir cietuši fiasko Latvijā piekoptā dzīvesstila priekšā, vēsta LTV raidījums „De Facto”. Labāk ierastā aka un mēslu bedre nekā krāmēšanās ar caurulēm un tarifiem. Apkopotie dati uzrāda, ka pie jaunajiem ūdensvadiem pieslēgusies vien piektā daļa no privātmājām. Nauda iztērēta, bet jēgas nav. Un var gadīties, ka pašvaldībām būs jāatmaksā ieguldītie līdzekļi.
Piemēram, Skrīveru novadā, ūdensapgādes un kanalizācijas projektā ieguldīti pieci miljoni latu. Lielākoties tie ir Eiropas līdzekļi, bet 400 tūkstoši arī pašvaldības naudas. Rezultāts neiepriecina. No plānotajiem 1200 cilvēkiem jauno sistēmu lieto tikai 860. Un sanāk, ka vidēji uz vienu iedzīvotāju iztērēti aptuveni 6000 latu. Tā ir aptuveni trešdaļa no summas, par kādu Skrīveros var iegādāties veselu privātmāju.
Daudzdzīvokļu namos Skrīveros, kur jau bija centralizētā sistēma, jaunais ūdens nonāca automātiski, taču privātmāju īpašniekiem par pieslēgumu pie maģistrālajiem vadiem ir jāmaksā pašiem. Summas tiek lēstas no 200 līdz pat 2000 latu.
Skrīveru novada izpilddirektors Aigars Orups norāda, ka, pat ja iedzīvotājiem aizdotu naudu uz 100 gadiem bez procentiem, daudzi teiktu „nē”, bet piespiest viņus pieslēgties šim vadam nevar.
Problēma līdz ar to veidojas vēl dziļāka. Skrīveros uzstādīto attīrīšanas iekārtu jaudas ir paredzētas divreiz lielākam lietotāju skaitam, ko Skrīveros bija plānots panākt projekta otrajā kārtā. Vai un kad to realizēs, tagad neviens nezina, bet tikmēr pašvaldība ir spiesta no budžeta subsidēt augsto sistēmas pašizmaksu, ja negrib palielināt tarifus iedzīvotājiem.
Šāda aina šobrīd ir daudzviet Latvijā. Vides un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), apkopojot datus, secinājusi, ka vietās, kur līdz šim nav bijis ūdens un kanalizācijas vads, bet tagad ir, tam pieslēgušies tikai 20% privātmāju iedzīvotāju. VARAM valsts sekretārs Aleksandrs Antonovs pauž, ka ar šādu pieslēgumu līmeni ministrija nav apmierināta, jo, kad pašvaldības ieguva šo ES projektu naudu, solījumi bijuši pavisam citi.
Ministrija atzīst - atšķirībā no kanalizācijas, kur pašvaldības ar saistošajiem noteikumiem un vides prasībām var piespiest iedzīvotājus lietot centralizēto sistēmu, ar ūdeni tiešām tā nevar, un šādu normu nav plānots arī pieņemt. Tajā pašā laikā ministrija atgādina, ka pašas pašvaldības savulaik ir apsolījušas konkrēto pieslēgumu skaitu, uz kā pamata arī piešķirta nauda. Skrīveros gan norāda, ka pati ministrija savulaik deva akceptu šiem projektiem, tāpēc tai jābūt līdzatbildīgai.
