Ne tikai novembris, bet arī visa ziema būšot ļoti auksta
Anomāls siltums Arktikā veicina ierasto atmosfēras plūsmu maiņu, tādēļ tuvāko nedēļu gaitā gan daudzviet Āzijā, gan Eiropā gaidāms auksts laiks un, iespējams, auksta būs arī visa ziema, prognozē ASV kompānijas "Verisk Analytics" Atmosfēras un vides izpētes daļa.
Ledus daudzums Ziemeļu Ledus okeānā ir zemākajā līmenī novērojumu vēsturē, un gaisa temperatūra Arktikā pēdējās nedēļās bijusi pat desmit grādu augstāka par normu. Globālās sasilšanas izraisītās anomālijas izjauc ierasto atmosfēras cirkulāciju, un patlaban paātrinājusies polārā virpuļa vājināšanās.
Skaitliskie modeļi paredz, ka gaidāma nepieredzēti agra polārā virpuļa izjukšana. Tas nozīmē, ka aukstums no Arktikas novembrī pārvietosies uz dienvidiem, atnesot sniegu un salu daudzviet Eiropā un Āzijā.
Izmaiņas atmosfēras cirkulācijā Arktikā vērojamas jau kopš septembra. Lielā daļā Eirāzijas jau vairāku nedēļu garumā valda aukstāks laiks nekā parasti rudenī. Pēdējo divu nedēļu vidējā gaisa temperatūra Kazahstānā un Sibīrijas dienvidos bijusi 3-8 grādus zem ilggadējās vidējās atzīmes, liecina uzņēmuma "WeatherBELL Analytics LLC" apkopotā informācija.
Vēss laiks skāris arī Eiropu – Baltijas valstīs, Baltkrievijā, Ukrainā un Krievijas Eiropas daļas dienvidos gaisa temperatūra pēdējās divās nedēļās bijusi 3-6 grādus zem normas.
Tuvāko nedēļu laikā aukstums un sniegs aptvers lielāku daļu Eirāzijas. Dienas garumam arvien sarūkot, pastiprināsies sals, it īpaši Sibīrijā, kur izveidojusies plašāka sniega sega nekā parasti.
Augošās izmaiņas atmosfēras cirkulācijā Arktikā solās būt lielākās, kādas jebkad novērotas rudenī, tāpēc grūti prognozēt situācijas attīstību ziemā. "Verisk Analytics" Atmosfēras un vides izpētes daļas speciālisti paredz, ka ne tikai novembris, bet arī ziema kopumā gaidāma auksta.
Zinātnieki no Kornela universitātes jau 2012.gadā paziņoja, ka sarūkošās ledāju platības Arktikā var nozīmēt vairāk aukstuma viļņu un sniega vētru Ziemeļu puslodes vidējā platuma grādos, tajā skaitā ASV un Eiropā. Tā kā ledus sedz arvien mazāku ūdens platību, okeāns vasarā uzņem vairāk Saules enerģijas. Ūdenī uzkrātais siltums ziemā silda atmosfēru, samazinot gaisa spiediena un temperatūras starpību starp Arktiku un vidējā platuma grādiem. Tas savukārt vājina dominējošos vējus, kuri parasti neļauj aukstumam aizplūst uz dienvidiem, un līdz ar to pieaug varbūtība, ka vidējā platuma grādos ieplūst aukstās arktiskās gaisa masas.
