Tikai 25 pašvaldības apliecina gatavību nodrošināt izglītību bez maksas
Tikai 25 pašvaldības Tiesībsarga birojam apliecinājušas, ka nodrošinās izglītību bez maksas, trešdien žurnālistiem pavēstīja tiesībsargs Juris Jansons.
Viņš uzskata, ka Saeimai nākamā mēneša laikā ir jāpieņem Izglītības likuma grozījumi, kas skaidri noteiks, kas jāfinansē pašvaldībai, valstij un vecākiem. Birojā uzskata, ka tas šim jautājumam uzliks punktu uz i, jo grozījumi izslēgšot interpretācijas iespējas.
"Mūsu prasība parlamentam ir izdarīt šo mājasdarbu, līdz parlaments aiziet brīvdienās. Ja netiek izdarīti šie grozījumi, atsevišķiem politiķiem, kas bezatbildīgi skatās uz šiem jautājumiem, būs iespēja manevrēt," sacīja Jansons.
Birojs ir apkopojis pašvaldību sniegto informāciju, cik daudz naudas tās novirza mācību līdzekļiem. Saņemtā informācija liecina, ka pilnā apmērā bezmaksas izglītību 2013.gadā nodrošinās 25 pašvaldības.
"Bezmaksas izglītības pārklājuma karte liecina, ka no visām pašvaldībām tikai 25 iezīmē to, ka pilnībā nodrošinās izglītību bez maksas. Diemžēl lielās un bagātākās pašvaldības te ir tikai dažas – Jūrmala un Jēkabpils, kas apņēmušās nodrošināt izglītību bez maksas pilnā apmērā," trešdien norādīja tiesībsargs.
Pašvaldības novirza izglītībai ļoti atšķirīgas summas ‒ Rīgā tas ir 2,21 lats vienam skolēnam, bet, piemēram, Ozolnieku novadā ‒ simts latu skolēnam 2013.gadā.
"Protams, man rodas jautājums par Rīgu, vai 2,21 lats ir pietiekami un tas nodrošina visu. Cik mēs esam pētījuši situāciju Rīgas skolās, mums pat ir bijušas vairākas pārbaudes lietas, kurās situācija bija līdzīga kā ar citām pašvaldībām, kur līdzekļi netika nodrošināti un tika prasīts vecākiem," klāstīja Jansons.
Tiesa, pašvaldības norādījušas ļoti atšķirīgas summas, cik nepieciešams, lai nodrošinātu bezmaksas izglītību pilnā apmērā. Talsu novads norādījis 25 latus, Lielvārdes novads ‒ no 30 līdz 60 latiem.
"Latvijas Pašvaldību savienība ļoti kūtri un pasīvi strādā pie šā jautājuma. Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis saka ‒ ja mēs nekam nepiekrītam, tad kaut kas ar to darbinieku nav kārtībā. Dīvaina attieksme pret tiesiskumu valstī. Neviens nejautāja, ko viņi jūt vai grib, gribam sakārtot, lai prettiesisko praksi mainītu," uzsvēra Jansons.
Likumprojektu pašlaik skata Saeimas izglītības komisija. Tas paredz, ka valsts apmaksā mācību un metodiskos līdzekļus, papildu literatūru, digitālos mācību līdzekļus un resursus. Pašvaldība ‒ uzskates līdzekļus, didaktiskās spēles, izdales materiālus, mācību tehniskos līdzekļus, mācību materiālus, iekārtas un aprīkojumu. Savukārt vecāki ir atbildīgi par skolēnu individuālajiem mācību piederumiem.
LPS pārstāvji Saeimas komisijā iepriekš pauduši viedokli, ka bez papildu finansējuma pašvaldības nevarēs nodrošināt bezmaksas izglītību pilnā apmērā.
BNS
