KNAB lūdz sākt kriminālvajāšanu pret kukuļņemšanā aizdomās turēto Āriju Stabiņu

Savukārt juridiskajai personai par kukuļa došanu KNAB rosina piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekli, aģentūru LETA informēja biroja pārstāve Inta Šaboha.

KNAB uzskata, ka bijusī Dzīvokļu pārvaldes amatpersona, izmantojot starpniekus, iespējams, ilgstoši pieņēmusi kukuļus saistībā ar iesniegumu izskatīšanas organizēšanu un lēmumu pieņemšanu par pašvaldības dzīvokļu beztermiņa īres tiesību piešķiršanu. Atsevišķā lietvedībā izdalītajā kriminālprocesā aizdomās turētā amatpersona ir iesaistīta piecās iespējamo noziedzīgo nodarījumu epizodēs.

Stabiņu KNAB izmeklētājs rosina apsūdzēt par kukuļu pieņemšanu pēc Krimināllikuma (KL) 320.panta 1.daļas, par neizpaužamu ziņu izpaušanu pēc KL 329.panta, par dokumentu viltošanas organizēšanu pēc KL 275.panta 1.daļas un 20.panta 2.daļas, kā arī par nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā par mantu lielā apmērā pēc KL 219.panta 2.daļas.

Iegūto pierādījumu kopums dod pamatu pieņēmumam, ka kāda juridiskā persona par darbību veikšanu tās interesēs devusi kukuļus Rīgas domes amatpersonai, izmantojot starpniekus. Pret šo juridisko personu KNAB izmeklētājs sācis procesu un ierosina piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekli par kukuļa došanu saskaņā ar KL 323.panta 1.daļu, pastāstīja Šaboha.

Lai saprātīgos termiņos panāktu krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu, kā arī pērn septembrī ierosinātās lietas lielā apjoma dēļ KNAB izmeklētājs ierosināja un Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors krimināllietu sadalīja.

Patlaban KNAB lietvedībā turpinās kriminālprocess pret pārējām aizdomās turētajām personām par iespējamo iesaistīšanos vairāk nekā 20 noziedzīgo nodarījumu epizodēs. Visām aizdomās turētajām personām noteikti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi.

KNAB atgādina, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, iekams tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Kā piebilda Šaboha, īstenojot KNAB funkcijas korupcijas novēršanas jomā, birojs izvērtēja pieejamo informāciju par Rīgas pašvaldības rīcību ar pašvaldībai piederošo dzīvokļu apmaiņu. Izvērtējumā tika konstatēts, ka domē nav normatīvā regulējuma, kas nosaka kārtību gadījumos, kad īrēto dzīvojamo telpu apmaiņa notiek starp pašvaldībai un privātpersonai piederošo dzīvojamo telpu īrniekiem.

KNAB secināja, ka līdzšinējā prakse veicina paaugstināta korupcijas riska situācijas un amatpersonu rīcības brīvība šādu lēmumu pieņemšanā rada auglīgu augsni korupcijai.

Ņemot vērā konstatētās nepilnības un trūkumus normatīvajos aktos, KNAB šā gada 10.maijā sniedza rekomendāciju pašvaldībai, aicinot to nekavējoties izstrādāt nepieciešamo normatīvo regulējumu, kā arī lūdza atturēties no lēmumu pieņemšanas minētajās situācijās par pašvaldības dzīvojamo telpu īrnieku maiņu.