Noslepkavotās studentes Elīnas Pupiņas vecāki: „Taisnīgums neeksistē!”
Pagājušā gada maija vidū noslepkavotās studentes Elīnas Pupiņas vecāki ekskluzīvā intervijā Kasjauns.lv ar asarām acīs spiesti atzīt, ka tiesībsargājošās institūcijas un to amatpersonas par viņiem atklāti ņirgājas, piesedzot viņu meitas slepkavu Jāni Gaigalu.
„Amatpersonas ņirgājas par mums un sabiedrību”
Pirms vairāk nekā gada nežēlīgi nogalinātās studentes Elīnas Pupiņas vecāki – pazīstamie Daugavpils biologi Aija un Mihails uzskata, ka policija un izmeklēšanas iestādes cenšas ciniski slēpt meitas slepkavības apstākļus un mazināt aizdomās turamā slepkavas Jāņa Gaigala vainu. Elīnas vecāki intervijā Kasjauns.lv stāsta, ka „raud katru dienu”, bet viņu meitas slepkava var mierīgi staigāt uz brīvām kājām. Kasjauns.lv jau rakstīja, ka Jānis Gaigals, kurš vismaz daļēji ir atzinis vainu noziegumā, pat ir paspējis iegūt diplomēta jurista grādu. Policija līdz tiesai viņam piemērojusi ar brīvības atņemšanu nesaistītu drošības līdzekli. Elīnas vecāki piekrita atbildēt uz Kasjauns.lv jautājumiem, kas saistīti ar slepkavības lietas izmeklēšanu:
- Kā vērtējat to, ka jūsu meitas slepkava Jānis Gaigals vēl joprojām līdz tiesai, kura notiks tikai oktobrī, ir uz brīvām kājām?
- Mēs to vērtējam kā atklātu cinismu pret sabiedrību un noziedzības atbalstīšanu, cilvēka dzīvības nevērtēšanu un sabiedrības aktīvu pakļaušanu dzīvības briesmām. Mēs redzam, ka amatpersonas ņirgājas par mums un sabiedrību. Sabiedrība nevar justies droša pie tāda tiesībsargājošo iestāžu un amatpersonu darba. Mēs esam satriekti, ka vainotais līdz tiesai 15 mēnešus bauda brīvību, sociālo saskarsmi, ģimenes loku, slepkava(s) joprojām ir brīvībā starp mums visiem, bet policiju, prokuratūru, tiesu tas neuztrauc. Mēs to vērtējam kā atklātu agresiju pret sabiedrību, ko atbalsta amatpersonas. Taisnīgums neeksistē: Elīnai atņemta dzīvība – pats dārgākais, mums atņemta meita visbriesmīgākajā veidā, mēs raudam katru dienu, strādājam sabiedrības labā caur elles mokām, jau vairāk kā gadu, bet vainīgiem nav nekādu sankciju.
- Kā vērtējat izmeklēšanas gaitu Elīnas slepkavības lietā?
- Pirmstiesas izmeklēšanas gaita līdz lieta steidzīgi tika nodota tiesai ir noslēpums cietušajiem. Pirmstiesas izmeklēšanu mēs vērtējam kā nepietiekamu un virspusēju, tendētu uz nozieguma smaguma slēpšanu no noziedznieku un amatpersonu puses. Protams, mūs neapmierina pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāte un amatpersonu darbs raisa nemitīgu sašutumu, jo esošie fakti aktīvi un atklāti netiek izmeklēti, pat falsificēti no amatpersonu puses. Amatpersonas demonstrē ieinteresētību nozieguma smaguma slēpšanā, vienaldzību nozieguma izmeklēšanā un atklāšanā. Krimināllietas materiāli liecina, ka ir noticis arī seksuāla rakstura noziegums, ir notikusi laupīšana lielos apmēros, ir pazuduši lietiskie pierādījumi no nozieguma vietas policijas un prokuratūras amatpersonu klātbūtnē, bet šie fakti tiek slēpti un distancēti no slepkavības.
Elīnas vecāki atsakās no tikšanās ar Gaigaliem, slepkavībā vainotais uzzina cietušo privāto informāciju
- Vai Jānis Gaigals, vai viņa pārstāvji ar jums ir kontaktējušies?
- Jāņa Gaigala vecāki bija atbraukuši uz Daugavpili aptuveni mēnesi pēc bērēm ar mērķi uzlikt ziedus uz Elīnas kapiņa, kā teica mūsu bijusī advokāte, bet mēs atteicāmies tikties, jo tas ir pārāk grūti mums, neiespējami. Šajā vizītē mēs atteicāmies no tieša kontakta ar Gaigaliem un ar SMS prasījām viņus kontaktēties ar mums tikai ar advokāta starpniecību.
Jāatzīmē, ka uz minētās tikšanās laiku Gaigalu ģimene jau no 2012. gada 25. maija (10 dienas pēc nozieguma) bija paveikusi Jāņa Gaigala dzīvokļa steidzamu uzdāvināšanu Jāņa brālim ar atpakaļejošu datumu, ko ļauj likums. Tas spilgti raksturo Jāņa Gaigala un viņa ģimenes attieksmi pret noziegumu.
Bet nesen mēs arī saņēmām vēstuli no Jāņa Gaigala, bet nevērām to vaļā un nelasījām, jo uztveram to kā draudus, jo vēstule pienāca uz mūsu privāto mājas adresi un bija ierakstīta, tātad slepkavam tagad ir apliecinājums tam, kur mēs dzīvojam.
Uzraugošais prokurors kopā ar Krimināllietu nodeva mūsu un liecinieku personīgus datus un adreses slepkavam, jo Krimināllieta satur visas mūsu vēstules, kuras mēs adresējām tikai prokuratūrai, kurās ir norādītas nozieguma dažas mūsu versijas un lūgumi veikt noteiktas izmeklēšanas darbības, kā arī, protams, mūsu personīgie dati un adrese.
Tādēļ, to, ka uzraugošā prokurora rīcības dēļ vainīgā puse tagad zina cietušo un liecinieku adreses un personas kodus, mēs uzskatam par cilvēktiesību un privātas informācijas neizplatīšanas pārkāpumu no uzraugošā prokurora un Latvijas valsts puses.
Elīnas slepkavības izmeklēšanas aizkulises
Elīnas tēvs Mihails Pupiņš Kasjauns.lv arī atklāja meitas slepkavības izmeklēšanas aizkulises – to, kā vecākiem liegts iepazīties ar lietas materiāliem, kā tiesa un prokuratūra piesedz slepkavībā apsūdzēto un citas visnotaļ dīvainas izmeklēšanas metodes. Mihails Pupiņš Kasjauns.lv raksta:
.
„Krimināllieta 2013. gada 18. janvārī iesniegta Rīgas Kurzemes rajona tiesā un pirmā tiesas sēde ir nozīmēta 2013. gada 15. oktobrī pulksten 10.00. Nododot lietu tiesā prokurors ar to apliecina ka pirmstiesas izmeklēšana ir pabeigta, un deviņus mēnešus lietā nekāda izmeklēšana nenotiek. Prokurors neizmantoja savas tiesības dot cietušajiem laiku iepazīties ar lietas materiāliem un uzklausīt mūs, bet izmantoja savas tiesības nākamajā dienā lietu iesniegt tiesā. Likums nosaka, ka ar lietas materiāliem cietušie var iepazīties tikai tad, kakad lieta tiek nodota tiesai. Jānim Gaigalam inkriminēta slepkavība pēc 116. panta un sīka zādzība pēc 180. panta, jo Gaigals atzina, ka paņēma Elīnai no maciņa pēc slepkavības 10 latus, jo gribējās ēst.
Jau 2012. gada vasarā pēc drošības līdzekļa maiņas 23. jūlijā Gaigalam, sapratām, ka izmeklēšana ir virspusēja. Jo tik šaušalīga nozieguma izdarītāju atbrīvoja no apcietinājuma pēc diviem mēnešiem un izmeklēšanas tiesnese viņam ļāva atrasties brīvi sabiedrībā, to ļāva likums, jo nozieguma smagums nav vienīgais iemesls, kas nosaka drošības līdzekļa piemērošanu – tādu motivējumu pauda savā lēmumā izmeklēšanas tiesnese. Par papildus nosacījumiem drošības līdzekļa maiņai kalpoja Gaigala raksturojums no augstskolas „Turība” (kur viņš mācījās sešus gadus) un no Gaigala tēvam piederošas firmas „Likums un uzņēmējdarbība”, ko arī ļauj likums.
Šaušalīgi ir tas, ka šo noziegumu izdarīja topošais jurists no jurista ģimenes.
Pēc 2012. gada 15. maija slepkavības, slepkavam likums ļauj atrasties brīvi sabiedrībā. Likums ļauj vainotajam pabeigt studēt jurisprudenci un iegūt bakalaura grādu jurisprudencē.
Uz mūsu aizdomu pamata par nozieguma smagumu Rīgas Kurzemes prokuratūra šo kriminālprocesu sadalīja un šī gada janvārī ierosināja otru kriminālprocesu par Elīnas Pupiņas slepkavības nozieguma pēdu un pierādījumu slēpšanu no amatpersonu puses, pēc Krimināllikuma XXIII nodaļas, kas ir noziegums pret jurisdikciju. Pašlaik lietu izmeklē Valsts policijas Iekšējās drošības birojs.”
Pazūd būtiski pierādījumi – dators, melna cepure, asinīm notraipīta veļa
„Pēc iepazīšanās ar Krimināllietas materiāliem, mēs konstatējām, ka Elīnai ir arī nozagts portatīvais dators, studenta darbarīks, uz kura viņa Latvijas Universitātes bibliotēkā rakstīja diplomdarbu. (Liktenīgās dienas) vakarā, Gaigala vilinošu īsziņu skubināta, Elīna aizsteidzās pie Gaigala Buļļu ielā 23 - 43. Izmeklēšana neatklāja, ka Elīnai nozagts arī dators. Lietas izmeklēšanas gaitā nebija veikta Elīnai piederošo mantu atpazīšana, netika veikta arī līķa atpazīšana, netika veikta nozieguma vietas apskate mūsu klātbūtnē, un tas joprojām mums tiek atteikts. Elīnas datora pazušana ir svarīgs fakts nozieguma kvalificēšanā, ko izmeklētāja neidentificēja, un neizmeklēja. Līdz šim brīdim dators nav atrasts, un vainīgai pusei šis noziegums nav inkriminēts. Izmeklētāja un prokurori atsakās veikt mūsu pieprasītās izmeklēšanas darbības, noraida mūsu prasību atzīt mūs par cietušajiem.
Par Elīnas mantu pazušanu Rīgas Kurzemes prokuratūra uz mūsu sūdzības pamata, pateicoties ģenerālprokuratūrai, šā gada februārī arī ir ierosinājusi trešo kriminālprocesu, kas ir saistīts ar Elīnas slepkavību un pašlaik tiek izmeklēts Rīgas Kurzemes rajona iecirknī. Mūsu lūgums atzīt mūs par cietušiem šajā kriminālprocesā tiek noraidīts, motivējot to kā priekšlaicīgu, tiek noraidītas mūsu prasības veikt noteiktas izmeklēšanas darbības, tai skaitā veikt nozieguma vietas apskati mūsu klātbūtnē.
Nozieguma vietā sapakoti iznešanai kopā ar asiņainu gultas veļu bija vairākas vīriešu virsdrēbes, kā arī sieviešu saplēsta asinīm notraipīta veļa, melna cepure ar diviem caurumiem vienā pusē un melna drānas strēmele, kas ir seksuāla rakstura nozieguma atribūti, ko arī „neredzēja” izmeklētāja un prokurors. Jaunu kriminālprocesu ierosināt mums atteica visu rangu prokurori.”
Augsta ranga amatpersonas slēpj smagu noziegumu?
„Likums ļauj neveikt nozieguma adekvātu izmeklēšanu, likums neparedz nozieguma patiesu apstākļu noskaidrošanu, likums ļauj nenoteikt nozieguma smagumu un ļauj neidentificēt noziedzniekus un pēc slepkavības ļauj atrasties tiem sabiedrībā turpinot to apdraudēt.
Tā kā izmeklētāja un uzraugošais prokurors nepievērsa uzmanību Elīnas vērtīgu mantu pazušanai, saplēstai asiņainai veļai, melnai cepurei un melnai drānas strēmelei, likums ļāva vainīgai pusei brīvi rīkoties ar savu īpašumu, steidzīgi uzdāvinot savu dzīvokli brālim ar atpakaļejošu datumu, un jaunajam saimniekam kopā ar vecākiem ierasties dzīvoklī bez policijas klātbūtnes lai iznestu bojātos produktus.
Secinājumā mēs varam apgalvot, ka šī kriminālprocesa neizmeklēšana ir mērķtiecīga. Augsta ranga tiesībsargājošas amatpersonas pauž ieinteresētību aktīvi slēpt smagu noziegumu, minimizēt sodu vainīgiem, neatklāt citus nozieguma dalībniekus, ļaujot slepkavām netraucēti atrasties sabiedrībā, atbalstot noziedzniekus,” savu vēstījumu Kasjauns.lv nobeidz Elīnas vecāki.
* * *
Jāatgādina, ka pagājušā gada 15. maijā jurispudences students Jānis Gaigals savā dzīvoklī Rīgā, Buļļu ielā, būdams alkohola reibumā, nežēlīgi noslepkavoja savu draudzeni, sociālo zinātņu studenti – pazīstamo Daugavpils biologu Aijas un Mihaila Pupiņu meitu Elīnu. Viņš tagad ir uz brīvām kājām, lai arī Gaigals savu vainu, vismaz daļēji, ir atzinis un apsūdzība uzskata, ka slepkavība izdarīta vainu pastiprinošos apstākļos – alkohola reibumā. Tiesa viņam piemērojusi ar brīvības atņemšanu nesaistītu drošības līdzekli, jo uzskatīja, ka viņš sabiedrībai nav bīstams.
Elmārs Barkāns/Foto: Edijs Pālens/LETA, ekrānuzņēmums no draugiem.lv