Vairums pedagogu domā, ka saņem par maz, un kritizē Izglītības ministriju. VIDEO
„Kā suņi, kas mēģina noķert paši savu asti” - tā diskusijas par problēmām ar pedagogu atalgojumu īsi raksturo skolotāji. Par spīti daudzajām tikšanās reizēm un darba grupām, vienotu valodu ar nozares vadību pedagogiem joprojām grūti atrast, un uzlabojumi, viņuprāt, notiek pārāk lēni.
Turklāt lielākā daļa pedagogu pašos pamatos nav apmierināti ar pašreizējo finansēšanas modeli „nauda seko skolēnam”, vēsta LTV raidījums „Panorāma”. Arī pēc izglītības un zinātnes ministra nomaiņas, kad Roberta Ķīļa vietā stājās Vjačeslavs Dombrovskis, nav mazinājušies pedagogu iebildumi un protesti pret mūsu valstī realizēto izglītības politiku.
86% pedagogu uzskata, ka valsts nenovērtē viņu darbu
Saskaņā ar izglītības darbinieku arodbiedrības veiktu aptauju, 86% skolotāju uzskata, ka valsts viņu darbu nenovērtē. Tāpat lielākā daļa jeb vairāk nekā 70% aptaujāto pedagogu nav apmierināti ar pašreizējo izglītības finansēšanas modeli „nauda seko skolēnam”. Vairāk nekā pusei skolotāju kopš šī finansēšanas modeļa ieviešanas ir samazinājusies darba samaksa. Pedagogi uzskata, ka galvenajiem kritērijiem algas noteikšanā vajadzētu būt iegūtajai izglītībai un stāžam, kas pašreiz skolotāju algu ietekmē tikai nedaudz.
„Mēs esam pilnīgi un vienoti pret šāda modeļa turpināšanu, kurš nedod neko pozitīvu,” „Panorāmai” norādīja Latvijas izglītības darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško.
Savukārt izglītības un zinātnes ministrs Vjačelsavs Dombrovskis (Reformu partija) teic, ka šis modelis ir pilnveidojams: „Nevajag steigties ar secinājumiem. Tā sistēma, kura ir, pavisam noteikti ir pilnveidojama. Un tas ir arī tas, ko ministrija dara. Mums ir diezgan vērienīga reformu pakete mūsu pedagogu motivācijas sistēmai.”
Arī nozares eksperti norāda – pašreizējais finansēšanas modelis konceptuāli nav slikts. Taču var piekrist, ka tas savā ziņā šķeļ pedagogus un skolu starpā veidojas spriedze cīņā par skolēniem.
No valsts budžeta nākamgad pedagogu algu palielināšanai papildus plānotajiem 240 miljoniem tiek prasīti vēl desmit miljoni latu. Bet turpmāk papildus vēl gandrīz 46 miljoni 2015. gadā un gandrīz simts miljoni 2016. gadā. Sīkāk par pedagogu domstarpībām ar ministrijas vadību skatieties „Panorāmas” videosižetā.
Ministrs: „Skolotājs parasti saņem vairāk par minimālo likmi”
Tikmēr ministrs Dombrovskis sniedzis interviju arī britu raidsabiedrībai BBC, kur arī neizpalika runa par pedagogu atalgojumu.
Pašreiz augstāko izglītību ieguvuša skolotāja ar desmit gadu stāžu alga ir 270 latu pirms nodokļu nomaksas par vienu slodzi. Tas ir apmēram divas reizes mazāk nekā Lietuvā un Igaunijā. Uz BBC jautājumu, kā izglītības ministrs Dombrovskis vērtē šādu algu un vai tā ir adekvāta samaksa par pedagoga ieguldīto darbu, viņš teica:
„Pirmkārt, ļoti grūti, pat neiespējami runāt par skolotāju algām par pamatu ņemot tikai šo minimālo likmi. Alga tiek aprēķināta samērā sarežģīti, tiek ņemti vērtā dažādi koeficienti: skolēnu skaits, iedzīvotāju blīvums attiecīgajā reģionā, kur skolotājs strādā – pamatskolā vai vidusskolā, ko viņš pasniedz… Šeit ir viegli saputroties. Likme – ja nemaldos ir 22 kontaktstundas. Pie tam tiek apmaksāti arī citi darbi, piemēram, burtnīcu labošana. Rezultātā skolotājs saņem 1,2 – 1,4 likmes. Tātad, alga parasti ir lielāka nekā minimālā likme.”
