Dzērājšoferiem pēc tiesību atņemšanas varētu piesaistīt psihiatru
Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) pēc tiesību atņemšanas autovadītājiem par braukšanu reibumā tiesību atgūšanas procesā rosina piesaistīt psihiatru.
Policija nesen izplatīja informāciju, ka šogad Līgo svētku laikā 40% autovadītāju, kas pieķerti braucam reibumā, jau iepriekš bija sodīti par šādu pārkāpumu, tādējādi var izdarīt secinājumu, ka liela daļa dzērājšoferu dzer un brauc reibumā ne pirmo reizi, un tam jāmeklē risinājums.
"Viens no risinājumiem – autovadītāju tiesību atgūšanas procedūras paildzināšana, lai tā nebūtu tik viegla. Vācijā šis process var pat aizņemt divus gadus. Kad viņš izies šo ciklu, viņš vēl divas reizes padomās, vai vēlreiz tam gribētu iziet cauri," atzina Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Artis Velšs.
CSDD pārstāve Ieva Bērziņa apliecina, ka patlaban amatpersonas diskutē, kādas papildu sankcijas noteikt autovadītājiem, kuri pie stūres sēžas alkohola vai narkotisko vielu reibumā.
Viņa pastāstīja, ka patlaban tiesības var atgūt, ja tiek izieta ārstu komisija, kas bieži vien esot formāla, un nokārtoti eksāmeni CSDD. Šo procedūru cilvēks, kuram tiesības ir atņemtas par braukšanu reibumā, varot veikt pat vienas dienas laikā.
"Turpmāk būtu jānoteic, ka bez ārstu komisijas obligāts ir arī psihiatra atzinums, kurš ilgākā laikā ir vērtējis personas spēju piedalīties ceļu satiksmē, neapdraudot citu dalībnieku drošību. Līdzīga prakse ir satiksmes drošības jomā vadošajās Eiropas valstīs, kur tiesību atgūšanas process ir laikietilpīgs un dārgs process," paskaidroja Bērziņa.
Velšs norādīja, ka Jāņu laikā iegūtie dati apstiprina faktu, kāpēc dzērājšoferu skaits strauji nesamazinās – liela daļa no viņiem to ir pieņēmuši par dzīvesveidu. Daži šoferi pieķerti četras piecas reizes.
Atbildot uz jautājumu, vai šādam vadītājam nevajadzētu liegt turpmāk uz visiem laikiem atgūt tiesības, Velšs sacīja, ka tas, viņaprāt, nebūtu labākais risinājums. Jau pašlaik likumi esot stingri, lai gan daļu vadītāju arī tas neietekmē.
"No profilaktiskā viedokļa varbūt ir sliktāk [atņemt tiesības pavisam], jo viņam zūd motivācija laboties. Tagad zināmā laika periodā, nosakot pienākumu iet kursos, veikt pārbaudes, viņš redz zaļo gaismu tuneļa galā – ka, labi uzvedoties, tiesības var atgūt," teica Velšs.
BNS/Foto: Shutterstock