Jūrā iekritušais jahtas "Allegra" kapteinis bijis ļoti pieredzējis

Arī informācija par to, ka jahta nav bijusi tehniski pienācīgi sagatavota, neatbilstot patiesībai. Šklenniks iepriekš pats devies treniņbraucienos uz "Allegras" un pārliecinājies, ka tur viss ir kārtībā. Viņš zināja teikt, ka jahtai pagājušogad veikta sertifikācija.

"Allegras" oriģinālais drošības ekipējums esot papildināts ar tādiem elementiem kā kāju štropes laivas kantēšanai, signālraķetes un ūdensnecaurlaidīga kamera to uzglabāšanai. Kā sacīja Šklenniks, uz jahtas bija rācija un vestes. "Tas, vai šis ekipējums tiek atbilstoši izmantots, ir cits jautājums," viņš piebilda.

Šklennika stūrētā jahta "Kursa" piektdien ap plkst.20 izbraukusi no Bolderājas gandrīz vienlaikus ar "Allegru". Apstākļi bijuši burāšanai piemēroti - viļņu augstums nepārsniedzis 0,5 metrus, bet vēja ātrums - 5-7 metrus sekundē. Abas jahtas devušās uz Roņu salu, taču pa atšķirīgām trajektorijām, proti, "Kursa" vairāk turējusies pie krasta, bet "Allegra" uz salu devusies pa taisnāko un īsāko ceļu.

Pie Bolderājas mola Šklenniks pa rāciju komunicējis ar "Allegras" kapteini. Nākamā sazināšanās notikusi ap pusnakti, kad "Allegras" kapteinis vēl apstiprinājis, ka viss ir kārtībā. "Kursas" stūrmanis tagad rēķina, ka tai brīdī "Allegra", visticamāk, bija pieveikusi aptuveni trešdaļu no ceļa līdz Roņu salai.

Pēc tam Šklenniks ar "Allegras" kapteini mēģinājis sazināties ap plkst.4 vai 5, bet neviens neesot atbildējis. "Kursas" stūrmanis pieļāvis, ka "Allegras" kapteinis vienkārši nedzird rāciju, tāpēc viņš īpaši nesatraucies.

Aptuveni stundu vēlāk "Kursa" piestājusi Roņu salā un tās apkalpe devusies nosnausties. Gulēt sanācis līdz plkst.10, kad "Kursas" stūrmanis uzmodināts ar nepatīkamo ziņu par "Allegras" kapteiņa pazušanu.

Roņu salā "Kursas" kapteinis sniedzis liecības Igaunijas tiesībsargājošajām iestādēm, kas cita starpā arī pārbaudījušas, vai uz "Kursas" klāja ir viss nepieciešamais glābšanas ekipējums.

Kā aģentūra LETA noskaidroja Latvijas Jūras administrācijā (LJA), 2007.gadā Francijā būvētā vienkorpusa buru jahta "Allegra" ir reģistrēta Latvijas Kuģu reģistrā 2012.gada 15.novembrī. Jahtu paredzēts izmantot atpūtai, ne komercdarbībai. Kā aģentūrai LETA pastāstīja LJA sabiedrisko attiecību speciāliste Sarma Kočāne, minētās jahtas garums ir 6,25 metri un uz tās var atrasties maksimums četri cilvēki.

2012.gada 1.novembrī, pirms reģistrācijas, LJA Kuģošanas drošības inspekcija veikusi jahtas apskati, kuras laikā pārkāpumi nav konstatēti. "Ja jahta paredzēta tikai atpūtai, nevis komercdarbībai, tad tai apskate jāveic pirms reģistrācijas vai pārreģistrācijas, pēc tam līdz nākamajai reģistrācijai par tās tehnisko stāvokli pilnībā atbild īpašnieks. Īpašnieks mainījies 2013.gada 3.janvārī, taču pirms pārreģistrācijas apskate nav veikta, jo spēkā bijis 1.novembra apskates akts," pastāstīja Kočāne.

Jahtas "Allegra" īpašnieks ir fiziska persona, un šī persona nav pār bortu pārkritušais kapteinis. LJA pārstāve Kočāne zināja teikt, ka konkrētā jahta pēc savas konstrukcijas atbildusi prasībām kuģošanai B klases ūdeņos, taču īpašnieks vēlējies to reģistrēt kuģošanai tikai C klases ūdeņos, visticamāk, tāpēc, ka kuģošanai B klases ūdeņos ir nopietnākas prasības aprīkojumam.

"Taču starpību starp B un C klasi faktiski nenosaka attālums kilometros no krasta, bet gan viļņi augstums un vēja stiprums, kādā jahta kuģo, proti, ar C klases jahtu var kuģot tad, ja viļņu augstums nepārsniedz divus metrus un vēja ātrums nepārsniedz sešas balles," paskaidroja Kočāne.

Kā ziņots, naktī uz sestdienu, 6.jūliju, jahta "Allegra" bija ceļā no Rīgas uz Roņu salu, kad tās kapteinis pārkrita pār bortu un pazuda jūrā. Uz jahtas bez kapteiņa atradās divi cilvēki, kuri neprata burāt, kā arī nemācēja nosaukt glābējiem precīzu savu atrašanās vietu.

Meklēšanas un glābšanas operācijas laikā abi cilvēki no jahtas tika nocelti, taču pār bortu pārkritušo kapteini atrast neizdevās. Jūrā tika pamanīts vien viņam pamestais glābšanas riņķis.

LETA