Neiecietība kā vainu pastiprinošs nozieguma apstāklis? To rosina Andrejs Judins

Pašlaik likumā noteikts, ka par atbildību pastiprinošu apstākli var atzīt noziedzīga nodarījuma izdarīšanu rasistisku motīvu dēļ. Deputāts vēlas grozīt šo Krimināllikuma normu, nosakot, ka par atbildību pastiprinošu apstākli var atzīt noziedzīga nodarījuma izdarīšanu neiecietības pret noteikto personu dēļ.

Tagad Krimināllikuma 78.pants paredz sodu "par darbību, kas apzināti vērsta uz nacionālā, etniskā vai rasu naida vai nesaticības izraisīšanu". Judins rosina no šī panta svītrot vārdu "apzināti". Viņš skaidroja, ka izmaiņas likumā ir nepieciešamas, lai izslēgtu nevajadzīgas diskusijas gadījumos, kad likuma pārkāpums patiešām ir noticis.

Līdzīgi kā attiecībā uz kontrabandu likumā netiek lietots vārds "apzināti", arī uz 78.pantā minētajām darbībām tas nebūtu jālieto, skaidroja deputāts. Pašlaik atsevišķas personas tiesā cenšas attaisnot savu rīcību, sakot, ka viņi pajokojuši vai arī viņu mērķis ir bijis rosināt diskusiju. Taču, ja šo cilvēku rīcība atbilst pantā minētajām darbībām, tad nevajadzētu būt tā, ka persona pārkāpj likumu, bet minēto attaisnojumu dēļ nesaņem sodu, skaidroja politiķis.

78.panta izmaiņas neskars garīgi neveselus cilvēkus, kuri rīkojas neapzināti, skaidroja Judins.

Grozījumu projekts Krimināllikumā parlamentam vēl jāskata otrajā un trešajā lasījumā.

Kā ziņots, Saeimas deputāti konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstījuši Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumu projektus vairākos likumos, kas paredz no vardarbības un vajāšanas cietušajām personām radīt iespēju pēc savas iniciatīvas civilprocesā vērsties tiesā, tostarp ar policijas starpniecību - gan Valsts policijas, gan pašvaldības policijas -, un lūgt tiesu noteikt ierobežojumus vardarbīgajai personai.

Viens no konceptuāli atbalstītajiem grozījumu projektiem ir izmaiņas Krimināllikumā.

LETA, Foto: Lita Krone/LETA