Viņķele: jaunieši bieži vien pārtrauc mācības naudas trūkuma dēļ
Jaunieši bieži vien pārtrauc mācības naudas trūkuma dēļ un izvēlas strādāt zemāk atalgotus, mazkvalificētus darbus, lai iegūtu iztikas līdzekļus, ceturtdien žurnālistiem sacīja labklājības ministre Ilze Viņķele ("Vienotība").
Kaņepes kultūras centrā ceturtdien notiek konference par jauniešu bezdarba problēmām.
"Bieži vien jaunieši ir spiesti izstāties no izglītības iestādes tādēļ, ka ne viņi, ne viņu ģimene nevar nodrošināt iztiku un jaunietim ir jāiet strādāt zemāk atmaksātu darbu," atzina Viņķele.
Vienlaikus gan Viņķele uzskata, ka šādas problēmas iespējams novērst vienkārši, proti, sniedzot jauniešiem materiālu atbalstu. "Viens no palīdzības veidiem ir pavisam vienkāršs – vecais labais finansiālais atbalsts dzīvošanai stipendiju veidā un kompensācijām transportam," paskaidroja Viņķele un piebilda, ka tuvākajā laikā to daļēji būs iespējams risināt, izmantojot līdzekļus no Eiropas fondiem.
Ministre arī norādīja, ka jauniešiem iespējams palīdzēt, veidojot profesionālās izglītības un karjeras konsultāciju centrus.
Tāpat ministre uzskata, ka jaunieši jāmudina aktīvāk iegūt izglītību – profesionālo vai augstāko.
"Problēmas rodas tad, kad jaunietis nav ieguvis izglītību – vai nu tā ir arodizglītība, vai arī augstākā izglītība, tad riski nākotnē palikt bez darba ir nesalīdzināmi lielāki, un tieši tāpēc galvenais elements cīņai pret bezdarbu ir izglītības iegūšana un jauniešu noturēšana skolā, motivējot viņus pabeigt mācību iestādi un iegūt izglītību," klāstīja Viņķele.
Konferenci rīko Labklājības ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju un Latvijas Jaunatnes padomi, iesaistot plašu ekspertu loku, lai diskutētu par jauniešu nodarbinātību, izglītības iespējām, iesaistīšanos sabiedriskajā dzīvē un darba tirgū.
Saskaņā ar "Eurostat" datiem 14,9% Latvijas jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem nemācās, neapgūst arodu vai nestrādā.
Secināts, ka galvenā nenodarbināto jauniešu problēma ir viņu zemais izglītības līmenis – Latvijā jauniešu nodarbinātībā daudz lielāka nozīme ir izglītībai, nevis piederībai noteiktai vecuma grupai. Piemēram, bezdarba līmeņi starp jauniešiem ar pamatizglītību un augstāko izglītību atšķiras četras reizes, starp pamatizglītību un profesionālo izglītību – 2,7 reizes.
LETA/Foto: Evija Trifanova/LETA
