Atjauno unikālās Meitenes dzelzceļa stacijas gleznas. VIDEO
Dzelzceļa vēstures muzeja restauratori ķērušies klāt divu apjomīgu gleznu restaurācijai, kuras pirmās Latvijas brīvvalsts laikā greznoja Meitenes dzelzceļa staciju Lietuvas pierobežā un bija iecerētas kā Latvijas vizītkarte.
Novadu ziņas

Atjauno unikālās Meitenes dzelzceļa stacijas gleznas. VIDEO

Jauns.lv

Latvijas Dzelzceļa vēstures muzeja restauratori ķērušies klāt Latvijai unikālu mākslas darbu atjaunošanai – viņi glābj nu jau vairākus gadus slēgtās Meitenes dzelzceļa stacijas lielformāta gleznas, kuras 1939. gadā radījis Vilhelma Purvīša skolnieks, ainavists Kārlis Melnbārzdis (1902 – 1970).

Atjauno unikālās Meitenes dzelzceļa stacijas glezn...

Latvijas Dzelzceļa vēstures muzeja speciālisti ir raduši atjaunot lokomotīves un vagonus, bet tik apjomīgus mākslas darbus – trīs metrus platas un astoņus metrus garas gleznas - viņi restaurē pirmo reizi. „Latvijas dzelzceļš” nodevis muzejam ļoti vērtīgas un iespaidīga izmēra gleznas, kuras daudzus gadu desmitus rotāja Meitenes dzelzceļa staciju. Tā jau sen slēgta, un tukšajā ēkā mākslas darbi bojājās un tiem draudēja iznīcība. Tās ir vienīgās lielformāta gleznas, kas saglabājušās no pirmās Latvijas brīvvalsts laikiem, kad daudzu dzelzceļa staciju sienas greznoja speciāli māksliniekiem pasūtīti darbi.

Jāteic, ka 1939. gadā Meitenes dzelzceļa staciju vēlējās padarīt par Latvijas vizītkarti, jo tā būtu pirmā stacija Latvijā, kurā apstātos vilcieni, kuri no Rietumeiropas dotos uz 1940. gadā Somijā paredzētajām Olimpiskajām spēlēm. Tā nu stacijā pēc īpaša pasūtījuma tapa divas monumentālas gleznas – vienā tika attēlota Gaujas leja, bet otrā – kviešu lauki. Diemžēl Olimpiskās spēles nenotika, jo sākās 2. pasaules karš.

Melnbārža gleznas laiks nav saudzējis. Tās bojājušajās ne tikai pēdējos gados pamestajā stacijas ēkā, bet arī apskādētās padomju okupācijas laikā, pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados, kad tika ideoloģiski uzlabotas – Gaujas lejā parādījās līksmojoši pionieri, bet kviešu laukā – kombaini un elektrības stabi. Kad mākslinieks esot ieraudzījis svešas otas veiktos uzlabojumus, viņu esot ķēris infarkts. Pašlaik muzejs atjauno darbus, bet kur tās atradīsies vēl īsti nav skaidrs. Sīkāk par mākslas darbu atjaunošanu skatieties „Panorāmas” videosižetā.