Nacionālais kino centrs nākamā gada prioritātēm prasa gandrīz 3 miljonus latu

Līdzās iniciatīvām, kas paredz izmantot valsts finansējumu jaunu Latvijas filmu tapšanā, NKC rosina īstenot iniciatīvas, kas veicina ekonomikas izaugsmi un tautsaimniecības attīstību, aģentūru LETA informēja NKC Latvijas filmu nozares informācijas vadītāja Astra Spalvēna.

Kā pirmo prioritāti NKC izvirzīja Latvijas filmu daudzveidības veicināšanu un to pieejamību auditorijai, paredzot, ka 2014.gadā 1 764 000 latu konkursa kārtībā tiktu piešķirti vismaz piecām jaunām pilnmetrāžas spēlfilmām vai animācijas filmām, kā arī vismaz desmit dokumentālo filmu veidošanai.

NKC izveidojis arī plānu Latvijas simtgadei, ko ir būtiski sākt īstenot tagad, ņemot vērā filmas tapšanas ciklu, kas aizņem vidēji trīs gadus. Par gandrīz diviem miljoniem valsts finansējuma, kas konkursa kārtībā varētu tikt piešķirts 2014.-2016.gadā, taptu vismaz desmit jaunas spēlfilmas, dokumentālās un animācijas filmas par Latvijas simtgades tēmu, klāstīja Spalvēna.

Savukārt iniciatīva "Līdzfinansējums ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā" ir spēcīgs finansiāls instruments ārvalstu finanšu piesaistei un Latvijas filmu profesionāļu nodarbinātībai, ko nozare līdzšinējā finansējuma apstākļos nevar nodrošināt tikai ar nacionālo filmu veidošanu. Vienlaikus iegūst arī citas tautsaimniecības nozares - ārvalstu filmēšanas grupas lieto viesnīcu, ēdināšanas, transporta, apsardzes, celtniecības un dažāda veida citus pakalpojumus.

"Rīgas Filmu fonda" pieredze rāda, ka 2010.-2012.gadā astoņiem Rīgā pabeigtajiem filmu projektiem izmaksāts līdzfinansējums 368 470 lati, piesaistot Rīgas un Latvijas ekonomikai 3 miljonus latu, un tās ir tikai attiecināmās ar filmu uzņemšanu saistītās izmaksas, bet faktiskās summas, kas atstātas Rīgā un Latvijā, ir būtiski lielākas - aptuveni 5 miljoni latu. Filmēšanas procesā Rīgā un Latvijā piesaistīti vairāk nekā 300 vietējie uzņēmumi un iesaistīti vairāk nekā 400 filmu profesionāļi un tehniskā personāla pārstāvji, kā arī masu skatos nodarbināti vairāki tūkstoši dalībnieku.

Balstoties uz līdzšinējo pieredzi, paredzams, ka ar valsts mēroga līdzfinansējuma palīdzību 2013.-2014.gadā Latvijā varētu ienākt aptuveni 3 miljoni latu ārvalstu finansējuma, skaidroja NKC pārstāve.

Iniciatīva "Filmu kopprodukcijas un starptautiskā konkurētspēja un sadarbība" paredz konkursa kārtībā piešķirt finansējumu Latvijas kopražojuma filmām visos filmu veidos. Tā ir iespēja ne tikai piesaistīt lielāku ārvalstu finansējumu, bet arī radīt daudzveidīgākas, plašākai auditorijai piemērotas filmas.

Pēdējo divu gadu laikā pabeigtas deviņas NKC atbalstītas kopražojuma pilnmetrāžas spēlfilmas un animācijas filmas, kuru izmaksas ir no 411 000 latu līdz 2 033 000 latu, un katru no filmām ir veidojuši divu līdz četru dažādu Eiropas valstu producenti, tostarp arī Latvijas. Šo starptautisko projektu kopējās izmaksas ir 10 148 000 latu, no kā valsts piešķirtās dotācijas apmērs, kuru ik gadu administrē NKC, ir 2 136 000 latu jeb tikai 21% no filmu kopējām izmaksām. Latvijas studiju dalība šajos projektos ir veicinājusi ievērojama ārvalstu finansējuma piesaisti šo kopražojumu īstenošanā: kopējais šajos projektos ieguldītais ārvalstu finansējums ir 5 985 000 latu jeb 59% no šo filmu kopējām izmaksām.

NKC iecerējusi īstenot arī iniciatīvu, kam papildu finansējums nav nepieciešams, un tā ir koncepcijas izstrāde filmu biļešu ienākumu piesaistei Latvijas filmu nozares atbalstam. Šāda iniciatīva jau veiksmīgi darbojas Lietuvā.

Jau ziņots, ka, iesniedzot prioritātes jaunajām politikas iniciatīvām (JPI), Kultūras ministrija kā prioritāti noteikusi kultūras telpas attīstību, nākamā gada budžetā papildus prasot tai arī vislielāko finansējumu - 23,15 miljonus latus.

Kā iepriekš skaidroja ministrijas valsts sekretāra vietniece Elita Turka, galvenā prioritāte ir kultūras telpas attīstība, kas ir pamatu pamats, jo ietver gan kultūras mantojumu, kultūrizglītību, Valsts kultūrkapitāla fondu, filmu nozari u.c.

Kopumā ministrija iesniedza ziņas par četrām prioritātēm.