Fotoradaru likvidēšana avāriju skaitu uz autoceļiem nav ietekmējusi
Salīdzinot ar pērnā gada pirmajiem septiņiem mēnešiem, kad uz Latvijas ceļiem darbojās fotoradari, šī gada pirmajos mēnešos ceļu satiksmes negadījumu skaits ar bojāgājušajiem ir pat mazāks. Tomēr savainojumus gan ir guvuši par 16 cilvēkiem vairāk nekā pērn.
Kad aizpērn gada nogalē uz Latvijas ceļiem sāka darboties fotoradari atbildīgās amatpersonas klāstīja, ka tie tik nāks par svētību – autovadītāji ievēros noteikumus, samazināsies avāriju skaits un tā tālāk. Pagājušā gada decembra beigās noslēdzās skandalozā fotoradaru sāga un nu tie uz ceļiem nav sastopami. Nu var izdarīt arī secinājumus, vai to novākšana ir nākusi par sliktu vai labu.
Statistika liecina, ka vienīgais labums, ko no tiem guva ieviesēji, bija iekasētā soda nauda par pārkāpumiem. Ceļu satiksmes negadījumu statistiku fotoradari ietekmēt nav spējuši. Tieši otrādi – bojā gājušo skaits bija pat lielāks, kad tie bija uz ceļiem.
Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) Kasjauns.lv informēja, ka pērnā gada pirmajos septiņos mēnešos, kad uz ceļiem bija fotoradari, fiksēti 1888 ceļu satiksmes negadījumi ar cietušajiem, bet šogad pirmajos septiņos mēnešos fiksēta 1881 avārija ar cietušajiem. Šogad, salīdzinot ar pērnā gada pirmajiem mēnešiem, samazinājies arī avārijās bojā gājušo skaits – no 92 2012. gada pirmajos septiņos mēnešos līdz 87 šogad. Ievainoto skaits gan ir nebūtiski pieaudzis – no 2339 līdz 2355. Šie dati liecina, ka fotoradari situāciju uz ceļiem praktiski nav ietekmējuši.
Tomēr policija nav atteikusies no idejas fotoradarus uzstādīt arī turpmāk. Otrdien, 13. augustā, valdība nolēmusi skatīt jautājumu par fotoradaru atkalieviešanu. Iekšlietu ministrija vēlas ik gadu līdz 2017. gadam iegādāties un uzstādīt 20 fotoradarus, par ko būs atbildīga Ceļu satiksmes drošības direkcija. Šoreiz fotoradaru ieviešanu gan argumentē ar finansiālajiem apsvērumiem – soda naudās varētu iekasēt miljoniem latu.
Iekšlietu ministrijas prognozes liecina, ka uzlikto sodu apmērs ar radariem fiksētajos ātruma pārkāpumos, 2014. gadā varētu sasniegt 810 tūkstošus latu, 2015. gadā - 3 834 000 latu, 2016. gadā - 7 236 000 latu, 2017. gadā - 9 396 000 latu, bet 2018. gadā - 11 124 000 latu apmērā. Ja atbalstīs fotoradaru atgriešanos uz ceļiem, Finanšu ministrijai būtu jāsagatavo jauni ilgtermiņa saistību pasākumi Valsts policijai, kas saistīti ar fotoradaru darbību, piemēram, 2014. gadā - 442 945 latu apmērā, tajā skaitā 136 385 latu apmērā Valsts policijas izdevumu segšanai un 306 560 latu apmērā samaksas veikšanai CSDD par pakalpojumu sniegšanu.
