Niecīgo algu dēļ valsts ierēdniecība ir vāja un beigās varot sabrukt
"Atalgojuma jautājums valsts pārvaldē ir ļoti būtisks un ļoti satraucošs. Pēdējos gados atalgojums ir ticis iesaldēts, tostarp 2009. un 2010.gadā tas tika būtiski samazināts," atgādināja Krieviņš.
Sabiedrība

Niecīgo algu dēļ valsts ierēdniecība ir vāja un beigās varot sabrukt

Jauns.lv

Latvijā atalgojuma jautājums valsts pārvaldē ir satraucošs un tas turpina vājināt ierēdniecību, piektdien intervijā Latvijas Radio atzina bijušais Pārresoru koordinācijas centra (PKC) vadītājs Mārtiņš Krieviņš.

Niecīgo algu dēļ valsts ierēdniecība ir vāja un be...

"Atalgojuma jautājums valsts pārvaldē ir ļoti būtisks un ļoti satraucošs. Pēdējos gados atalgojums ir ticis iesaldēts, tostarp 2009. un 2010.gadā tas tika būtiski samazināts,"  atgādināja Krieviņš.

"Ja šis jautājums netiks risināts, tad, acīmredzot, mūsu valsts pārvalde tiks vēl vairāk novājināta un sagrauta," secināja bijušais PKC vadītājs.

Viņaprāt, labākais risinājums būtu piešķirt lielāku atbildību valsts sekretāriem algu noteikšanā. "Maksāt tiem cilvēkiem, kas tiešām strādā daudz, tostarp brīvdienās un svētku dienās, vakaros utt. Savukārt nepalielināt kopējo atalgojuma fondu. Mēs iesaldējam to summu, kas valsts pārvaldē tiek tērēta atalgojumam, bet ļaujam ar to elastīgāk rīkoties,"  teica Krieviņš.

"Tas būtu arī ļoti motivējoši valsts sekretāriem beidzot atbrīvoties no tiem cilvēkiem, kas mīl dzert kafiju un ēst bulciņas darba laikā. Savukārt vairāk atlīdzināt tiem, kas strādā produktīvi un efektīvi,"  piebilda bijušais PKC vadītājs.

PKC vadītāja amatu Krieviņš atstāja marta otrajā pusē. Februāra beigās Krieviņš paziņoja, ka ir iesniedzis premjeram atlūgumu. Kā galvenos iemeslus aiziešanai viņš minēja pieejamo resursu trūkumu, darba daudzumu un atalgojuma līmeni.

PKC ir izveidots 2011.gada 19.oktobrī. Institūcija darbojas Ministru prezidenta tiešā pakļautībā. Tās uzdevums ir nodrošināt koordinētu attīstības plānošanu valstī, izstrādāt ilgtermiņa plānošanas dokumentus, nodrošinot to sasaisti ar valsts un Eiropas Savienības finansējumu, un rūpēties par šo prioritāšu ievērošanu visā lēmumu pieņemšanas procesā valstī.

BNS, Foto: Edijs Pālens/LETA