Raidījuma "Ķepa uz sirds" producente grib, lai skatītāji raudātu no aizkustinājuma

­

Sākoties sezonai – 100.raidījumā – viens no raidījuma viesiem būs basketbolists Kaspars Kambala, atklāj raidījuma „Ķepa uz sirds” producente Inese Kreicberga. Atpūšoties Latvijā, Turcijā spēlējošais sportists atradis laiku uzspēlēt bumbu ar puikām savas bērnības nama pagalmā un iepazīties ar patversmes suņupuiku. Producente atklāj, ka pirmajā raidījumā arī viesosies ekstravagantā mākslas vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva mopsis Koķiks, un tiks noskaidrots, vai viņam patīk pucēties tāpat kā saimniekam.

Kā zināms, katrā „Ķepa uz sirds” pārraidē viesojas pa slavenībai, lai iepazītos ar kādu no patversmes dzīvnieciņiem un aicinātu viņiem atrast mājas. Jautāta, vai sunīši un kaķīši, kurus izrādījušas slavenības, ātrāk atrod sev mājas, Inese Kreicberga sliecas domāt, ka jā, piebilstot, ka slavenību uzdevums ir ne tikai izrādīt kādu dzīvnieciņu, bet arī atklāt ko būtisku par dzīvnieku aprūpes kultūru un dažādos atzinumos cilvēkos „pilināt” atbildību. „Sižeti par slavenībām rosina skatītājus nākt uz patversmēm, adoptēt gan to četrkāji, kas ticis reklamēts, gan arī apskatīt citus. Piemēram, pēc sižeta ar hokejistu Sandi Ozoliņu, uz patversmi nāca daudzas ģimenes ar bērniem tieši staidzināt suņus - tātad hokejists bija parādījis piemēru, ka apmeklēt patversmes ir labi, un varbūt pat – stilīgi,” stāsta producente. Viņa ar prieku novērojusi, ka daudzas slavenības, kas varētu atļauties iegādāties dārgāko suni vai kaķi, tā nemaz nerīkojas. „Ļoti daudziem ir bezšķirnes suņi un kaķi, jo galvenais jau ir, lai dzīvnieks būtu vesels un ar labu raksturu. Piemēram, uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš ir paņēmis suni no patversmes, lai gan, ņemot vērā dzīvesstilu, viņš varētu nopirkt pašu dārgāko suni.”

 Kreicbergai īpaši atmiņā palikušas tikšanās ar mūziķiem Mirdzu Zīveri, Zigmaru Liepiņu, Operas direktoru Andreju Žagaru un dziedātāju Ingu Pētersonu, jo viņu izvēlētie sunīši adoptēti uzreiz pēc raidījuma! Savukārt aktieri Ģirts Ķesteris un Veronika Plotņikova ne tikai atnākuši uz patversmi, bet arī paši adoptējuši dzīvnieciņus – Ķesteris suni, bet Plotņikova – kaķēnu! „Bet galvenais jau ir tas, ka ar slavenību starpniecību tiek pievērsta uzmanība šiem dzīvniekiem un problēmai kā tādai. Tiek parādīts, ka arī patversmes dzīvnieki ir veseli, ar labu raksturu un izskatu. Un ceru, ka tas pakāpeniski mainīs stereotipu, kas bieži apvij patversmju iemītniekus kā nevajadzīgus un problemātiskus dzīvniekus,” aizdomājas Kreicberga.

Par „Ķepa uz sirds” ekspertu Inese vēlas saukt hokejistu Artūru Irbi. „Viņš raidījumā jau piedalījies vairākas reizes. Artūram ir pieredze, gan adoptējot suņus no patversmes Amerikā, gan palīdzot meklēt mājas sunim patversmē Rīgā. Un, kas pats aizkustinošākais – kad viņš  patversmē bija pirms gada, minēja – kad apstākļi Latvijā būs sakārtojušies, viņš noteikti

ņems suni. Un šobrīd Artūrs savā ģimenē ir paņēmis vidusāzieti, pie tam tādu, kura saimnieks nespēja vairs par suni rūpēties,” atklāj producente. Viņa domā, ka slavenībās vairāk nekā savos vecākos mēdz ieklausīties arī bērni. „Ja mamma teiks, ka jāizved pastaigāt suni, varbūt bieži nepaklausīs, bet, ja to teiks hokeja autoritāte Oļegs Znaroks, būs citādāk. Starp citu, Znaroka reklamēto kucēnu no patversmes paņēma tieši hokejista fani – kucēns tika puikam, kas trenējas

hokejā,” stāsta Kreicberga.

Jāpiebilst, ka raidījums arī izceļas ar aizkustinošiem stāstiem, kuros cilvēki nesavtīgi palīdzējuši atlabt kādai radībiņai, dāvājot laimīgu un mīlestības pilnu dzīvi. Šķiet pārsteigums, ka Latvijā ir tik daudz atsaucīgu cilvēku un vienlaikus – tik daudz sāpju un pārestības, ko dzīvnieks izcieš līdz sava īstā saimnieka satikšanai. Vaicāta, vai viegli atrast šādus stāstus, Inese atzīst, ka tas ir pats sarežģītākais. „Bet ne tāpēc, ka šādu stāstu būtu maz vai tādus grūti būtu atrast. Pats grūtākais ir pierunāt cilvēkus tos izstāstīt. Pa šiem gadiem esmu sapratusi – jo lielāks dzīvnieku draugs un vairāk savu dzīvi, laiku velta dzīvniekiem, jo mazāka ir viņa vēlme pēc publicitātes. To neparko negrib, uzskatot, ka par labiem darbiem nav jārunā, bet tie ir jādara. Un tāpēc daži jāpierunā pat gadu,” atklāj producente. Viņa ir gandarīta, ka skatītājiem ar šādiem stāstiem izdodas parādīt, ka viss nav tikai melns, ka ir daudz cilvēku, kas grib palīdzēt dzīvniekiem un var iedrošināt to darīt citus. „Lai kāds būtu stāsts, mēs tomēr meklējam katrā lietā pozitīvo, cerību. Jo negatīvi domāt ir ļoti vienkārši. Raudāt un iežēlināt ir nomācoši. Mēs to labi zinām, tāpēc turpinām pierādīt, ka televīzija var rādīt pozitīvo un arī, ja raudam, tad tikai par sirsnīgām, labām lietām, kā apliecinājumu tam, ka notiek pasaulē brīnumi.”

Pašai producentei prieka asaras pēdējā laikā birušas par boksera kucīti Teru, kurai mājas meklētas Ziemassvētku raidījumā. «Viņu TV ieraudzīja bijušie saimnieki, kuri pirms diviem gadiem, pirms došanās uz ārzemēm, IT KĀ bija atraduši sunītei labas mājas. Bet, izrādījās, Tera bija tikusi pie ļauniem cilvēkiem, badināta, sista. Ieraugot kucīti raidījumā, viņi uzreiz to atpazina un brauca pakaļ. Kā tas suns skrēja pretī saimniekam! Cik visi tajā brīdī bija laimīgi! Neskatoties uz to, ko bokserīte bija pārdzīvojusi, viņa nebija kļuvusi ne nikna, ne depresīva – piedevusi visiem, arī saviem saimniekiem... Vai to cilvēki spēj? Tas bija tik īsts Ziemassvētku brīnums, joprojām skrien skudriņas, to atceroties. Ja esam palīdzējuši kaut vienam dzīvniekam, jau ir jēga no tā, ko mēs darām. Gribas, lai būtu daudz vairāk laimīgo stāstu,” aizkustināta ir raidījuma producente Inese. Arī par piešķirto „Zelta viļņa” nomināciju. „Protams, ka mums ir svarīga skatītāju atsaucība, jo skatītājs ir tas, kas mums palīdz ar jaunām idejām, atsauksmēm un stāstiem! Nomināciju „Dzīvesstila raidījums” uztveru ļoti komplimentāri, jo „Ķepa uz sirds” ir par cilvēkiem, kam dzīvnieks ir ģimenes loceklis, daļa no dzīves, un dzīve tiek kopā dzīvota un izbaudīta visās ikdienas gaitās.”

Kurš, jūsuprāt, ir Gada kultūras raidījums?

Par TV skatītāju balvu balso šeit:  http://www.zeltavilnis.lv 

Arī Tu vari nobalsot šeit:

Ieava Valtere, Foto: Publicitātes