Rīgas Zooloģiskais dārzs atlaiž brīvībā roni Villiju

Daudzu zoodārza iemītnieku dzīvesstāsti ir aizkustinošas noveles, ja ne romāna vērti. Dažs stāsts beidzas ar vārdiem: „Un tā viņš zoodārza aplokā dzīvoja ilgi un laimīgi”, bet visskaistāko stāstu nobeigums vēsta: „Viņš pēdējo reizi lielām, valgām acīm atskatījās uz savām kopējām un ienira jūras dzelmē”.

Pelēkais ronēns, kuru vēlāk nosauca par Villiju, ir dzimis uz kādas no Igaunijas saliņām un nejaukā, vētrainā dienā viļņi viņu ieskaloja jūrā un izmeta akmeņainajā krastā netālu no Tallinas. Baltpūkainais mazulis, ilgi nesekmīgi saucis māti, beidzot izlēma doties to meklēt. Asās akmeņu šķautnes savainoja pleznu un sāka plūst asinis, bet mazais ceļotājs neapstājās, līdz atdūrās pret augstu žogu. Tur arī viņu atrada līdzjūtīgi ļaudis un ienesa siltumā. Ko darīt? Tallinas zoodārzs atzina, ka ronēnu izbarot nespēs, bet palīgā saucienu sadzirdēja kādā Vācijas zoodārzā un nosūtīja ronēna glābējiem Rīgas zoodārza adresi. Sak’, desmitiem pelēko roņu izaudzinājuši un vienu (roni Puiku) pat apmācījuši neredzēti krāšņiem priekšnesumiem. Ja roni pat gleznot un basketbolu spēlēt iemācījuši, gan jau nelaimē neatstās.

Tā nu 2. aprīlī, nedēļu pie saviem glābējiem pavadījis un izbaudījis visus roņu mākslīgās barošanas ar zondi nejaukumus, Villijs pamatīgas apvidus mašīnas bagāžas nodalījumā atceļoja uz Rīgu, lai nonāktu pieredzējušo roņu dresētāju Ivonnas un Kristīnes apgādībā.  Sākumā roņubērns bija varen aušīgs un zivis tam mutē nācās bāzt ar varu, bet drīz, sajutis dzīvessparu tas jau pats aizgūtnēm kampa gardo maltīti un līdz augusta vidum no nieka 15 kilogramiem pieauga līdz ronēnam cienījamam 40 kilogramu svaram. Tā kā zoodārzu mērķis nav savvaļā dzīvot spējīgu dzīvnieku spundēšana krātiņos, tika lemts Villijam dot iespēju dzīvot savā dabiskajā vidē – Baltijas jūrā.    

Video par Villiju šodien un aprīļa sākumā

Ar visai sarežģīto nelaimē nokļuvušu pelēko roņu mazuļu izbarošanu Rīgas zoodārza speciālisti nodarbojas jau daudzus gadus un mūsu zoodārza „audzēkņiem” līdz šim mājvieta atrasta gan Ķīnas un Japānas, gan Francijas, Lietuvas un Igaunijas zoodārzos un okeanārijos. Tomēr, ja dzīvnieks sasniedzis atbilstošu kondīciju un tam nevar nodrošināt patiešām labu dzīvi zoodārzā, tiek pieņemts lēmums to atlaist atpakaļ dabā. Tā, pēc atpazīšanas zīmes piestiprināšanas pakaļējai pleznai, jūrā atlaisti jau vairāk kā desmit pelēkie roņi un nav ziņu, ka kāds būtu atrasts krastā miris.

Atšķirībā no vairuma dzīvnieku mazuļu, līdz 30-40 kg uzbarotam pelēkajam ronēnam ir pietiekošas tauku rezerves, lai tas varētu pat pilnībā bez ēšanas izdzīvot vairākas nedēļas. Kā rāda zinātniskie pētījumi, parasti gan ronēns iemācās ķert zivis ātrāk un vienīgā rūpe, lai tas neiekļūst piekrastes zvejnieku tīklos vai nesāk meklēt draugus atpūtnieku vidū liedagā. Tāpēc roņu izlaišana notiek attālu no krasta.

Ventspils par ronēna izlaišanas vietu nav izvēlēta nejauši. Pirmkārt, tur bāzējas Robežsardzes kuģi, kas daudzkārt piedalījušies roņu izlaišanas „akcijās”. Otrkārt, Ventspils pilsēta jau daudzus gadus sniedz finansiālu atbalstu nelaimē nokļuvušu ronēnu glābšanai, jo līgumā par Ventspils pilsētas reklāmu zoodārzā iegūtie līdzekļi tiek izlietoti gan zivju, gan roņu mazuļu izbarošanai nepieciešamā inventāra un medikamentu iegādei.

******

Baltijas jūrā sastopamas trīs roņu sugas, no tām divas – pelēkais ronis un pogainais sīkronis Latvijas piekrastē uzskatāmas par samērā bieži sastopamām, bet plankumainais ronis manīts ļoti reti.

Mazuļi roņiem parasti dzimst martā vai aprīļa sākumā. Ierastās pelēko roņu dzemdību vietas ir nomaļu Sāremas apkaimes mazo saliņu piekrastes ledus, savukārt pogainie sīkroņi pārsvarā dzimst uz Pērnavas līča ledus vai liedagā.

Latvijas piekrastē pārsvarā atrod pelēko roņu mazuļus. Daļa no tiem ir mātes pamesti un novārguši, taču ir pamats domāt, ka daži mazuļi piedzimst arī Latvijas liedagos, kur mātes tos veiksmīgi izbaro. Tā 2012. gada pavasarī prāva pelēko roņu grupa ar mazuļiem bija vērojama uz ledus pie Mangaļu mola.

Diemžēl reizēm uz zoodārzu tiek nogādāti labā kondīcijā esoši ronēni, kuriem palīdzība nav vajadzīga. Lai izvairītos no šādiem gadījumiem, zoodārzs un Dabas aizsardzības pārvalde aicina ronēnus bez konsultācijām ar vides speciālistiem negūstīt un „neglābt”.

Atgādinām, ka Rīgas zoodārza apmeklētāji ik dienu plkst. 14.00 var noskatīties zoodārza pelēkā roņa Puikas priekšnesumus. Arī viņš pirms 15 gadiem novārdzis tika atrasts jūras krastā. Laipni lūdzam vasarā ik dienu novērtēt viņa prasmes!

Video: Villijs

Karlīna Timofejeva, Foto: Publicitātes

Sadarbībā ar Rīgas pašvaldību