Lietuviešu ultratriatlonists Urbons plāno peldēt bez hidrokostīma Antarktīdā
Pazīstamais lietuviešu ultratriatlonists Vidmants Urbons, kurš pagājušajā nedēļā ar peldējumu pāri Lucernas ezeram Šveicē pabeidza savu vairākus gadus garo akciju "Ūdens - tā ir dzīvība", kaļ jaunus plānus, vēsta Lietuvas televīzija.
Viņš gatavojas rakstīt šim veikumam veltītu grāmatu un plāno sasniegt jaunu rekordu viena kilometra distancē, peldot bez hidrokostīma Antarktīdā, kā arī beidzot pārpeldēt pāri Lamanšam, ko jau vairākas reizes mēģinājis, bet bijis spiests pārtraukt lielo viļņu dēļ.
Sportists, kuram ļoti rūp vides tīrības problēmas, vairāku gadu gaitā pārpeldējis piecu kontinentu lielākos vai augstākos saldūdens ezerus, cenšoties pamudināt pasaules sabiedrību sargāt vienu no planētas lielākajām bagātībām - tīru ūdeni.
2009.gadā lietuviešu triatlonists pārpeldēja Titikakas ezeru Dienvidamerikā, 2010.gadā - Jeloustonas ezeru Ziemeļamerikā, 2011.gadā - Baikālu Āzijā, 2012.gadā - Lielo ezeru Tasmānijā un šā gada sākumā - Tanas ezeru Āfrikā. Visbeidzot 15.augustā viņš pārpeldēja Lucernas ezeru, sauktu arī par Fīrvaldšteterezeru jeb Četru mežaino kantonu ezeru - tas bija pirmais ezers, ko Urbons pieveica garenvirzienā.
Kopsummā šīs akcijas laikā 55 gadus vecais sportists pieveicis 207 kilometrus.
"Mazliet žēl, ka šī mana misija beigusies," viņš atzinis savas dzimtās Panevēžas laikrakstam "Sekunde". "Smeldz rokas, mugura, jūtu milzīgu nogurumu visos muskuļos, bet pēc tāda peldējuma jau tas ir dabiski."
Par katru no ezeriem viņam ir daudz stāstāmā. Par grūtāko no visiem Urbons uzskata 47 kilometrus garo peldējumu pāri Baikālam, ūdens temperatūrai nepārsniedzot 4-6 grādus. Kā otro sarežģītāko viņš minējis Titikakas ezeru, kurā ūdens bijis 11-13 grādu silts, bet bijis jūtams skābekļa trūkums, jo ezers atrodas gandrīz četrus kilometrus virs jūras līmeņa.
Šveicē, peldot 20 grādus siltā ūdenī, grūtākie viņam bijuši pēdējie septiņi kilometri, jo šai posmā garāmbraucošo kuteru izraisītie viļņi pārklājušies ar vēja saceltajiem viļņiem. Tomēr spēkus devusi atbalstītāju komanda kuterī, kurā bija arī viņa sieva un dēls, un pie mērķa viņu sveicis pulciņš Šveices lietuviešu.
Nedaudz atpūties pēc pēdējā veikuma, Urbons cer uzrakstīt un izdot bagātīgi ilustrētu grāmatu, kurā būs atspoguļoti visi peldējumi. Tāpat kā ar pieminēto akciju, viņš ar šo grāmatu cer pievērst sabiedrības uzmanību tīra ūdens nozīmei cilvēku dzīvē, aicinot apzināties, ka pieprasījums pēc saldūdens pieaug, bet tā krājumi nebūt nav bezgalīgi, un situāciju vēl vairāk saasina cilvēku bezatbildīgā darbība.
LETA
