Šokējoši: bērni, kuri agri sākuši runāt un lasīt, vēlāk tendēti uz nodzeršanos
Somijā veikts pētījums pierāda tiešu korelāciju starp agrīnu runāt un lasītprasmes apguvi un vēlāku tendenci uz alkoholismu. Eksperti vairāku gadu garumā pētīja 3000 somu dvīņu pārus, un secinājuši, ka intelektuāli bērni vēlāk izvēlas apreibināšanos ar alkoholu.
Materiālu par somu pētnieku izsecināto pirmdienas rītā pārraidīja telekanlāls CBS News. Viņi paziņojuši, ka liela daļa no tiem, kas pieaugušā vecumā kļuvuši par smagiem dzērājiem, bērnībā bijuši teju vai „vunderkindi”.
No pētītajiem dvīņiem tie, kuri krietni agrāk par savu brāli vai māsu jau pratuši runāt un lasīt, 18 gadu vecumā alkoholu patērēja daudz vairāk un biežāk nekā tie cilvēki, kas bērnībā vēlāk sākuši sarunāties un lasīt.
Eksperimenta „Alkoholisms. Klīniskā un eksperimentālā pētniecība” autori secināja, ka pilngadību sasniegušie brīnumbērni vismaz vienu reizi mēnesī smagi piedzērās. Nevienam gan nebija konstatēts alkoholisms kā diagnoze.
Saistība starp intelektu un pastiprinātu dzeršanu varētu būt tāpēc, ka gudrie ir tendēti uz izzināšanas procesu, viņiem ir attīstītāka vēlme visu pamēģināt, tostarp riskantas lietas. Pētījuma autori arīdzan uzskata, ka pierādījuši: agri lasīt sākušajiem ne tikai vairāk garšo alkohols, bet viņi ir arī daudz sabiedriskāki. Ziņojuma līdzautors Antti Latvala no Helsinku universitātes sacīja: „Inteliģences pazīme nebūt nav introvertums, kā varētu šķist. Inteliģenti cilvēki drīzāk ir tendēti socializēties, un alkohols ir palīgs šajā sfērā”.
Kasjauns.lv, Foto: Bulls Press
