Vai Bulduru Dārzkopības vidusskola ir iznīcības priekšā?
Bulduru Dārzkopības vidusskola pēdējos trīs gadus ir strādājusi ar zaudējumiem, tāpēc Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) uzdevusi vidusskolai precizēt attīstības un investīciju stratēģiju.
IZM pārstāve Inta Stīpniece informēja, ka IZM ir veikusi iekšējo auditu VSIA "Bulduru Dārzkopības vidusskola". Audita mērķis bija pārliecināties, vai skolā tiek nodrošināta Eiropas savienības fondu projektu un valsts budžeta līdzekļu efektīva izmantošana atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Rezultātā izstrādāti vairāki ieteikumi vidusskolas darbības plānošanas, finanšu izlietošanas un izglītības procesa sekmīgai īstenošanai.
Vidusskola pēdējos trīs gadus ir strādājusi ar zaudējumiem - 2010. un 2011.gadā zaudējumu apmērs bija vairāk nekā 10 000 latu katru gadu, 2012.gadā zaudējumi samazinājās līdz 4280 latiem. 2012. un 2013.gadā Bulduru Dārzkopības vidusskola informēja ministriju par sarežģījumiem ar ES projektu īstenošanu, kā rezultātā skola ir saņēmusi aizdevumus Valsts kasē, kuru atmaksa tiek kavēta.
Auditā secināts, ka pēdējos trijos pārskata gados Bulduru Dārzkopības vidusskolas saimnieciskās darbības rezultāts ir ar zaudējumiem. Tas saistīts gan ar skolas pamatdarbības un komercdarbības apmēra samazināšanos, gan vājo finanšu plānošanu.
Finanšu pārskats apliecina, ka skola nevar izpildīt uzņemtās īstermiņa saistības ar uzņēmējiem un arī valsti. Vidusskolas plānošanas dokumentos nav noteiktas skolas komercdarbības attīstības perspektīvas.
Tādējādi pastāv risks, ka netiek plānota skolas kā komercsabiedrības attīstība, paļaujoties tikai uz valsts budžeta dotāciju, kas veido 70% no skolas resursiem izdevumu segšanai.
Savukārt ieņēmumi no palīgražošanas veido tikai 8%. IZM uzskata, ka, ņemot vērā šādus rādītājus, ir jāvērtē Bulduru Dārzkopības vidusskolas juridiskais statuss un attīstības perspektīvas, pieļaujot iespēju skolu nodot ministrijas vai Jūrmalas pilsētas pašvaldības pakļautībā.
Arī Ministru kabinets ir uzdevis valsts kapitālsabiedrību un valstij piederošo kapitāla daļu turētājiem sešu mēnešu laikā pēc Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likuma spēkā stāšanās iesniegt izskatīšanai veikto izvērtējumu par valsts līdzdalību kapitālsabiedrībās, valsts kapitālsabiedrību turpmāko juridisko statusu un kapitāla daļu turētāju, kā arī priekšlikumus par turpmāko rīcību.
Valsts budžeta dotācija Bulduru Dārzkopības vidusskolai pēdējo trīs gadu laikā ir samazinājusies, jo samazinājies audzēkņu skaits. Skolai ir iespēja nodrošināt mācību procesu aptuveni 1000 audzēkņiem, taču 2013.gadā, pēc tikko noslēgušās uzņemšanas, skolā mācās tikai ap 390 audzēkņu.
Ņemot vērā audita rezultātus, vidusskolai uzdots precizēt skolas attīstības un investīciju stratēģiju un veikt darbības izglītības procesa izvirzīšanai par skolas prioritāti, kā arī veikt grāmatvedības uzskaiti tā, lai būtu iespējams izsekot izdevumiem, kas tiek segti no katra ieņēmumu veida.
Tāpat skolai uzdots nekavējoties izstrādāt un iesniegt ministrijai finanšu rādītāju prognozes, lai vērtētu turpmāko rīcību un mazinātu prognozēto zaudējumu apmēru šim gadam. Iestādes darbība nākamajiem periodiem ir jāplāno un jāprognozē, balstoties uz reāliem ieņēmumu un izmaksu datiem, un katra pakalpojuma un produkta rentabilitātes datiem.
Lai lemtu par neatliekamiem vidusskolas veiktspējas drošības pasākumiem un ieteikumiem skolas darbības uzlabošanai, pagājušajā nedēļā ministrijā notika vidusskolas dalībnieku sapulce. Savukārt šonedēļ, 17.oktobrī, plānota ārkārtas dalībnieku sapulce, lai izskatītu audita ieteikumu ieviešanas grafikā noteikto uzdevumu izpildi.
Bulduru Dārzkopības vidusskola ir vienīgā profesionālās izglītības iestāde valstī, kas īsteno tādas izglītības programmas kā floristikas pakalpojumi, dārzkopība, stādu audzēšana un dārzu un parku kopšana.
VSIA "Bulduru Dārzkopības vidusskolas" valdes loceklis un skolas direktors Aivars Griķis aģentūrai sacīja, ka ir problēmas, bet tās sākušās tieši ES projektu īstenošanā, jo celtnieki nespējuši pabeigt sāktos darbus. Tādēļ lūguši arī aizdevumu Valsts kasē avārijas darbu pabeigšanai, kamēr notikusi kavēšanās, sakrājies parāds. Viņš arī pastāstīja, ka noritot tiesāšanās arī ar banku, kas bija celtniekiem sniegusi garantijas.
Griķis atzīst, ka viņš kā direktors ir atbildīgais par skolā notiekošo, taču pašreizējā finanšu situācija nav izveidojusies apzinātas rīcības rezultātā, bet kopējo apstākļu valstī dēļ, jo bērnu skaits sarūk, kā arī neveiksmīgo projektu dēļ. Viņš kategoriski noraida pārmetumus no ministrijas, ka skolas galvenā prioritāte nav izglītība, jo visi ieguldījumi ir skolas attīstībai un izglītības procesa nodrošināšanai. Viņš arī vērsa uzmanība, ka finansējums, kas tiek piešķirts lauksaimniecības jomā uz vienu skolēnu, ir nepietiekams, jo ir nepieciešami nemitīgi ieguldījumi, piemēram, siltumnīcu uzturēšanā.
Ministrijas izplatītais paziņojums esot radījis šaubas par skolas maksātspēju, un jau gāzes piegādātāji ir interesējušies, vai skola varēs segt savus izdevumus, klāstīja skolas direktors. Viņaprāt, ministrijas audits ir veikts pavirši un neprofesionāli.
LETA, Foto: Gatis Dieziņš/LETA
