Saeima konceptuāli atbalsta panākto kompromisu termiņuzturēšanās atļauju jautājumā
Saeima šodien konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja koalīcijas panākto kompromisu termiņuzturēšanās atļauju jautājumā, kas iestrādāts Imigrācijas likuma grozījumu projektā.Likumprojektam tika noteikta steidzamība un to otrajā, galīgajā, lasījumā Saeimā plānots skatīt 31.oktobrī.
Jau tagad Saeimas kuluāros runā, ka Valsts prezidents šos likuma grozījumus varētu nodot parlamentam otrreizējai caurlūkošanai. Ja likuma grozījumi tiktu pieņemti 31.oktobrī, tad tos otrreizējai caurlūkošanai varētu nodot jau pēc nākamā gada valsts budžeta pieņemšanas, kas paredzēta 6.novembrī.
Neoficiāli tiek runāts, ka ar atsevišķiem politiķiem ticies arī Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Gundars Daudze, pārrunājot jautājumu arī par grozījumiem Imigrācijas likumā. Portāls "pietiek.com" ziņo, ka Daudze par termiņuzturēšanās atļauju problēmas risinājumiem šonedēļ konsultējies ar "Vienotības" un Zaļo un zemnieku savienības politiķiem. Portāls arī vēsta, ka neformālajās konsultācijās pieļauts, ka grozījumi Imigrācijas likumā var netikt izsludināti, bet nodoti otrreizējai izskatīšanai Saeimā.
Atsevišķi koalīcijas politiķi aģentūrai LETA gan apgalvoja, ka panāktā vienošanās par uzturēšanās atļaujām netiktu būtiski pārkāpta arī gadījumā, ja parlaments šo likumu izskatītu otro reizi.
Kā ziņots, koalīcija fiksējusi panākto vienošanos termiņuzturēšanās atļauju jautājumā un vienojusies par valsts 2014.gada budžeta pieņemšanu, iepriekš žurnālistiem pēc koalīcijas sadarbības padomes ārkārtas sēdes sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).
Vienošanās, kuru atbalsta koalīcijas partneri, paredz veikt Imigrācijas likuma grozījumus, nosakot, ka nākamgad apmaiņā pret termiņuzturēšanās atļaujām var veikt ne vairāk par 700 darījumu par nekustamā īpašuma iegādi ar vērtību virs 150 000 eiro un vēl 100 darījumus gadā virs 0,5 miljoniem eiro. Ja darījumu skaits virs 0,5 miljoniem eiro pārsniegs 100, tad to varēs papildināt uz tās kvotas rēķina, kas paredzēta darījumiem no 150 000 eiro.
Savukārt 2015. un 2016.gadā šādu darījumu skaits samazinātos attiecīgi līdz 525 un 350, kā arī katru gadu vēl uzturēšanās atļaujas varētu piešķirt par 100 darījumiem virs 0,5 miljoniem eiro.
Tāpat paredzēts noteikt, ka valdība pēc Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas un Ekonomikas ministrijas izvērtējuma šo kvotu var arī samazināt. Savukārt 2017.gadā šo programmu varētu atcelt vai arī noteikt kvotu, kas nepārsniedz 2016.gada līmeni.
Ekonomikas attīstības fondā par katru darījumu tiks iemaksāti 25 000 eiro, un šie līdzekļi tiks izmantoti reemigrācijas plāna īstenošanai un pirmā mājokļa programmai.
Tāpat uzturēšanās atļaujas netiks piešķirtas par neapbūvētu zemesgabalu iegādi.
