Labklājības ministre atklāj, ka nedzīvo ledusskapī un nav nolaidusies no Marsa
Labklājības ministre Ilze Viņķele, tiekoties ar Aizputes pensionāriem, atklāja, ka nedzīvo ledusskapī un viņa nav atlidojusi no Marsa. „Man nevajag stāstīt to, ko es zinu. Es neesmu nolaidusies no Marsa, es nedzīvoju ledusskapī. Es zinu, kāda ir situācija Latvijā," viņa teica aizputniekiem.
Aizputes senioru apvienība „Piesaulīte” 18. oktobrī rīkoja tikšanos ar Viņķeli. Tiekoties ar labklājības ministri, Aizputes novada iedzīvotāji visvairāk vēlējās viņai pastāstīt, kāda ir dzīve, saņemot mazās pensijas, raksta Liepājas laikraksts „Kurzemes Vārds”. „Man nevajag stāstīt to, ko es zinu. Es neesmu nolaidusies no Marsa, es nedzīvoju ledusskapī. Es zinu, kāda ir situācija Latvijā,” viņa teica aizputniekiem, uzklausot viņu dzīvesstāstus.
Vispirms labklājības ministre sapulcējušos iepazīstināja ar nākamgad paredzamajām izmaiņām – pensiju indeksēšanu, pabalstu izlīdzināšanu invalīdiem arī pēc pilngadības sasniegšanas, neapliekamā minimuma un atvieglojumu par apgādājamajiem palielināšanu, kā arī minimālās algas pacelšanu līdz 220 latiem un citiem labajiem valdības nodomiem labklājības sfērā.
Toties daudzus ministres teiktais nesajūsmināja. Kāds aizputnieks viņai uzdeva jautājumu: „Jūs labi stāstāt – dosim tiem un šitiem. Bet, cik saprotu, mēs joprojām vairāk tērējam nekā nopelnām. Mēs dzīvojam uz parāda. Un cik mums ir strādājošo, ražotāju, cik pensionāru un invalīdu? Kāpēc ir tik daudz invalīdu septiņdesmit gadu pēc kara?”
Uz to ministre viņam atbildēja, ka tautsaimniecība ir uz stabila atveseļošanās ceļa. Nākamgad budžeta deficīts būšot zem mīnus viena procenta. „Pāris gadu laikā esam tikuši pie tā, ka, cik nopelnām, tik izdodam,” Viņķeles teikto citē „Kurzemes Vārds”. Atbildot uz otru jautājuma daļu, Viņķele skaidroja, ka desmit procentu no iedzīvotājiem Latvijā ir ar invaliditāti. Tā tas esot arī Vācijā, Zviedrija, Francijā, kur par veselības aprūpi sūdzību nav.
„To (invaliditāti) izdodas samazināt, ja slimība netiek ielaista un tiek veikta rehabilitācija. Taču Veselības ministrijā mums stāsta par paradoksu. Cilvēkiem pēc slimības piedāvā apmaksātu rehabilitācijas kursu, bet pašam ir jālīdzdarbojas. Daļa pacientu saka – nav ko krāmēties, mums labāk grupu, lai ir pensija. Ilgtermiņā skatoties, labāk iziet rehabilitāciju un dzīvot no algas, nevis invaliditātes pensijas,” aizdomāties rosināja Viņķele.