Jelgavas slimnīcas vadītāja Ķipura krimināllietā piesaka jaunus lieciniekus
Šodien Jelgavas tiesā tika sākta liecinieku iztaujāšana un pieteikti jauni liecinieki krimināllietā, kurā par iespējamām nelikumībām saistībā ar medicīnas aprīkojuma iegādi iestādes vajadzībām apsūdzēti divi Jelgavas pilsētas slimnīcas pārstāvji, tostarp vadītājs Andris Ķipurs, kā arī uzņēmēji.
Apsūdzība korupcijā celta SIA "Jelgavas pilsētas slimnīca" valdes loceklim Ķipuram un šīs slimnīcas Diagnostiskās radioloģijas nodaļas vadītājam Edmundam Kalniņam par kukuļa saņemšanu un SIA "Digiteks" valdes priekšsēdētājam Andim Gulbim un valdes loceklim Jānim Kramenam par kukuļa nodošanu.
Šīs darbības saskaņā ar apsūdzību saistītas ar diviem iepirkumiem - 160 funkcionālo gultu un 20 ratiņkrēslu iegādi 2010.gadā un sonoskopa iegādi 2011.gadā, kuru piegādātājs bija šajos konkursos uzvarējusī SIA "Digiteks".
Visi četri apsūdzētie neatzina savu vainu, turklāt vairāki no viņiem, atbildot uz tiesas jautājumu, vai apsūdzība ir saprotama, uzsvēra, ka saprotams ir nolasītais teksts, taču ne tā būtība, jo apsūdzībā paustie secinājumi neesot saprotami.
Tiesas sēdē liecināja Veselības ministrijas Veselības inspekcijas Ārstniecības iestāžu kontroles nodaļas Vecākā tehniskās uzraudzības inspektore Jeļena Cīrule, kura bija piedalījusies šī aprīkojuma kontrolē. Viņa, sniedzot liecību, arī minēja, ka tieši Veselības inspekcija ziņoja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) par konstatētajām nepilnībām un iestādes aizdomām.
Tāpat sēdē liecināja slimnīcas inženieris, ekonomiste un saimniecības daļas vadītāja, kura piedalījās Iepirkumu komisijā, un visi pauda, ka iesniegtos piedāvājumus izvērtējuši kopīgā sanāksmē, bet lēmumu par uzvarētāju konkursā pieņēmuši patstāvīgi. Ekonomiste pauda, ka tehniskās specifikācijas iepirkumam tika aizgūtas no līdzīga iepriekšējā iepirkuma, bet nolikums izveidots pēc tipveida parauga no Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB).
Vēlāk apšaubīto gultu gadījumā darbinieki līdzīgi liecināja, ka iepirkuma dokumentos gultas bijušas atbilstošas iepirkuma nosacījumiem un SIA "Digiteks" piedāvājums bijis lētākais. Neatbilstības piedāvājumam un nolikumam konstatētas vēlāk, pēc gultu piegādes. Šīs neatbilstības uzņēmumam bija uzdots iespēju robežās novērst, ko piegādātājs arī darījis, taču Veselības inspekcija apšaubījusi tehnisko dokumentāciju.
SIA "Digiteks" pārstāvis Cīrulei vaicāja, vai vēlāk inspekcija saņēmusi nepieciešamo dokumentāciju, ko viņa daļēji apstiprināja, minot, ka nav atbilstības apstiprinājuma atsevišķām gultas detaļām - stieņiem, kas tika piegādāti vēlāk.
Ķipura advokāte Brigita Miķelsone Veselības inspekcijas pārstāvei pauda, ka esot noskaidrojusi, ka tāda paša modeļa gultas Latvijā ir vēl piecās sešās slimnīcās, kur tās lieliski kalpojot, un vaicāja, vai inspekcijai tas zināms. Cīrule pauda, ka tas ir zināms un inspekcija līdz šim nav apšaubījusi tādas gultas citās slimnīcās. Vēršanos pret Jelgavas slimnīcu viņa pamatoja ar neatbilstībām dokumentos, starp kurām iestādei aizdomīgs šķitis arī kāds paraksts dokumentos.
Veselības inspekcijai neesot ziņu, ka ar šā modeļa gultām citās slimnīcās būtu problēmas. Jelgavas slimnīcas slimnīcas inženieris un saimniecības daļas vadītāja informēja, ka tieši šīs jaunās gultas slimnīcā patlaban tiekot izmantotas, tās kalpojot labi, un pacienti par tām nesūdzoties.
Slimnīcas darbinieki skaidroja, ka gultas piegādātas vairākās reizēs. To piegāde aizkavējusies, jo 2011.gada ziemā Rīgas jūras līcī ledū iesalusi lielākā daļa kuģu, starp kuriem bijis arī kuģis ar Jelgavas slimnīcai domātajām gultām. Turklāt par kavēšanos slimnīca piegādātājam bija aprēķinājusi soda naudu.
Aizstāvji komentāros lika noprast, ka viņi apstrīd apsūdzību, pamatojoties uz to, ka KNAB par pierādījumiem izmantojis apstākļu sakritības un šī lieta esot sava veida birokrātijas pārspīlējumu rezultāts.
Pēc liecinieku uzklausīšanas tiesa apmierināja Kalniņa aizstāvja lūgumu aicināt liecināt trīs viņa kolēģus, kuri apstiprinātu, ka ievērojamas naudas summas viņš saņēmis savā dzimšanas dienā 2010.gada rudenī, ar ko, viņaprāt, izskaidrojama skaidras naudas atrašanās viņa kabinetā 2011.gada pavasarī. Prokurors gan iebilda par, viņaprāt, ievērojamo laika atšķirību.
Savukārt Kramena aizstāvis izteica lūgumu izsaukt liecinieku, kas skaidrotu, viņaprāt, apšaubāmo apsūdzēšanu kukuļdošanā, pamatojoties tikai uz to, ka Kramens konkrētās dienas rītā bankomātā izņēmis lielu naudas summu. Tiesa akceptēja advokāta lūgumu aicināt liecināt tehnikas tirgotāju, kuru Kramens apmeklējis interesē par dārza traktora iegādi, vēl pirms devies uz Jelgavu.
Kā liecina IUB arhīva dati, gultu un ratiņkrēslu iepirkums bijis divās daļās. Daļā par funkcionālo gultu iegādi SIA "Digiteks" uzvarēja trīs pretendentu konkursā ar 48 800 latu līgumcenu, lai gan iepirkumā plānotā līgumcena bija 75 000 latu, savukārt daļā par ratiņkrēslu iegādi uzņēmums uzvarēja arī trīs pretendentu konkursā ar 2494 latu līgumcenu, kur paredzamā līgumcena uzrādīta 10 000 latu apmērā.
Savukārt sonoskopa iepirkumā 2011.gada janvārī SIA "Digiteks" bija vienīgā pretendente iepirkumā un tika izvēlēta par piegādātāju ar 51 258 latu līgumcenu. Apsūdzība un KNAB pauda aizdomas, ka iepirkuma dekomentācija apzināti gatavota konkrētas iekārtas - sonoskopa "Toshiba" - iegādei, ko apsūdzības ieskatā varot piegādāt tikai šis uzņēmums.
Par šiem iepirkumiem nav bijušas iesniegtas sūdzības, liecina IUB dati.
Tiesas sēde šajā lietā turpināsies ceturtdien, 24.oktobrī, plkst.10, kad iecerēts turpināt liecinieku uzklausīšanu.
Kā ziņots, šo krimināllietu Jelgavas tiesā sāka skatīt šodien.
Jelgavas tiesas priekšsēdētāja palīdze Dace Šmēdiņa aģentūru LETA informēja, ka Jelgavas tiesa ir saņēmusi prokuratūras nosūtīto lietu, kurā apsūdzēti Ķipurs, Kramens, Andis Gulbis un Edmunds Kalniņš. Kriminālprocesa iztiesāšana tiek plānota līdz 24.oktobrim.
Saskaņā ar apsūdzību divi SIA "Jelgavas pilsētas slimnīca" pārstāvji prettiesiski pieņēma atlīdzību no diviem uzņēmuma "Digiteks" atbildīgajiem darbiniekiem kopumā 2300 latu apmērā saistībā ar medicīnas aprīkojuma iegādi slimnīcas vajadzībām. Jelgavas slimnīcas valdes loceklis no uzņēmējiem trīs reizēs pieņēma kukuli 2000 latu apmērā, savukārt slimnīcas nodaļas vadītājs 300 latu apmērā, iepriekš informēja prokuratūras preses sekretāre Aiga Šēnberga.
Jelgavas slimnīcas valdes loceklis saukts pie kriminālatbildības par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kukuļņemšanu un izvairīšanos no deklarācijas iesniegšanas. Jelgavas slimnīcas nodaļas vadītājs pie kriminālatbildības saukts par prettiesiska labuma pieņemšanu. Abi uzņēmēji apsūdzēti par līdzdalību pilnvaru ļaunprātīgā izmantošanā un pārsniegšanā, kukuļdošanu, tirgošanos ar ietekmi un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.
Tāpat lietas gaitā sākts un tiesai nodots process par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskai personai - uzņēmumam "Digiteks". Kriminālprocesā savāktie pierādījumi norāda uz to, ka "Digiteks" ieguva tiesības noslēgt līgumus ar Jelgavas pilsētas slimnīcu un, veicot darījumus par iepirkumiem, slimnīcas vajadzībām ieguva arī naudas līdzekļus par piegādātajām precēm, uzskata prokuratūra.
Ķipurs noraida jebkādas aizdomas par kukuļa pieņemšanu, bet iepriekš atzina, ka pievēris acis uz formālām nepilnībām iepirkuma piedāvājumā, lai neizšķērdētu līdzekļus un ietaupītu ap 30 000 latu.
Jau ziņots, ka pagājušā gada nogalē Jelgavas pilsētas domē sasaukta pašvaldības kapitālsabiedrības "Jelgavas pilsētas slimnīca" ārkārtas dalībnieku sapulce, kurā pieņemts lēmums atjaunot amatā valdes locekli Ķipuru.
Lēmumu par Ķipura atjaunošanu valdes locekļa amatā slimnīcas kapitāla daļu turētāja pārstāvis, Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš (ZZS) pieņēma, pamatojoties uz KNAB lēmumu atcelt kriminālprocesā piemērotos drošības līdzekļus.
LETA
