Cilvēki palīdzējuši invalīdei Marutai atrast darbu un izkļūt no bezizejas. Paldies!

Kasjauns.lv pagājušās nedēļas nogalē rakstīja, ka ar cerebrālo trieku sirgstošā Maruta ir novesta līdz izmisumam. Viņa pazaudējusi darbu, nav iztikas līdzekļu un viņu vajā kreditori. Sieviete bijusi uz neskaitāmām darba intervijām, bet iespējamie darba devēji viņai tieši acīs atbildējuši – cilvēkus ar kustību traucējumiem darbā neņemam! Viņa lūdza līdzcilvēku palīdzību, un tā bijusi necerēti liela. Pāris dienu laikā cilvēki saziedojuši 500 latu, lai viņa varētu nomaksāt kredītus (dienu pirms atlaišanas no daba Maruta līzingā bija paņēmusi datoru). Nauda savāktā īstā Kasjauns.lv tautas akcijā – vieni ziedoja latu, cits atvēlēja pat 20 latus. Tāpat viņai tika piedāvāts darbs un Maruta ir pārliecināta, ka novembrī viņa vairs nebūs bezdarbniece.

Marutas invaliditātes pensija ir 105 lati mēnesī, kas ir daudz par maz, lai samaksātu par īri, nopirktu pārtiku un medikamentus. Ar asarām acīm Maruta Kasjauns.lv sacīja: „Es nezinu, ko darīt” un lūdza palīdzību. Jūlijā viņa zaudēja galvenās grāmatvedes darbu Rakstniecības un mūzikas muzejā.

„Nekad neesmu dzīvojusi uz citu rēķina, kaut arī, lūdzot pēc palīdzības, tā varēja izskatīties,” saka Maruta un teic, ka tad, kad pati pelnīs naudu, arī viņa palīdzēs grūtībās nonākušajiem.

„Cilvēki bija ļoti atsaucīgi. Atbalstīja ne tikai materiāli, bet arī morāli un piedāvāja darbu. Tagad sūtīšu CV. Protams, bija arī cilvēki, kas teica, ka diedelēju. Ka patiesībā esmu viltniece. Bet patiesībā biju izmisumā. Lasot citu cilvēku dzīvesstāstus, sirds raudāja.

Kad atradīšu darbu - ziedošu visiem, kuri ir grūtībās,” pēc saņemtā atbalsta saka Maruta. Viņa gan piebilst, ka ne visi bija tik atsaucīgi – cilvēki interneta komentāros sadalījās divās daļās - atbalstītājos un nicinātājos, bet uzvarēja labais.

Vēl piektdien Maruta teica: „Es vairs nezinu, ko darīt. Esmu bijusi uz daudzām darba pārrunām, bet neviens mani darbā neņem. Varbūt par sētnieku arī ņemtu, bet man ir kustību traucējumi. Bet ar galvu man taču viss ir kārtībā… Invalīdu un viņu draugu apvienībā „Apeirons” man tā arī pateica – nekādas lielās izredzes man atrast darbu nav. Nekur mani darbā neņem, jo uzskata, ka netikšu galā. Darba devējus mulsina arī tas, ka esmu bieži mainījusi darba vietas. Pārsvarā vienā darba vietā esmu strādājusi no trim mēnešiem līdz diviem gadiem, tās bija subsidētas darba vietas. Līdzko valsts vai Eiropas atbalsts beidzās, tā mani no darba atlaida. Darba devēji tā arī teica – kamēr par tevi maksāja, tu arī varēji strādāt.” Maruta kopš vasaras vidus centās atrast darbu, bet bez rezultātiem. Piemēram, Labklājības ministrija Marutai ieteikusi Nodarbinātības valsts aģentūrā pieteikties projektā, lai iegūtu valsts līdzfinansētu darbavietu, bet, kā teica Maruta, aģentūra viņai atbildējuši, ka pašreiz viņai piemērotu subsidēto darba vietu neesot. Tagad viņai darbu piedāvājuši atsaucīgi cilvēki un nu viņa atkal dzīvē varēs nostāties uz kājām.

„Turies, Maruta!”

Kasjauns.lv lasītāji neskopojās ar laba vēlējumiem Marutai. Lūk, dažas atsauksmes pie raksta par Marutas likteni:

„Skumji lasīt šo rakstu, bet diemžēl patiesība ir ļoti sāpīga. Latvija nekad nav atbalstījusi cilvēkus ar īpašām vajadzībām, un tas nekad nenotiks. Latvijas valdība vienmēr ir spējusi tikai ņemt un grābt pēc iespējas vairāk, bet, kad kaut kripatiņa ir jādod, tā mutes ciet un rokas nolaistas. Neviens nepakustinās pirkstu, lai kaut vienam cilvēkam palīdzētu. Un, ja nu brīnums notiek un kādam palīdz, tad visās avīzēs ir raksts pirmajā lapā par to, cik Latvijas valdība ir burvīga, ka palīdz cilvēkiem! Nožēlojami! Es neapskaužu šo sievieti un tiešām viņai vēlos novēlēt visu to labāko! Un es zinu, ka ir Latvijā vēl palikuši labi cilvēki, kas sniegs roku un palīdzēs!”

„Maruta, lai izdodas! Ieskaitīju 7 latus, cerams, vēl kāds varēs palīdzēt un mēģiniet tikt galā ar kredītu. Viens slogs no sirds nost! Un darbs atradīsies, ticiet!”

„Maruta ir gudrs un brīnišķīgs cilvēks. Ļoti centīga, studijas turpināja augstskolā. Ja bijušie klasesbiedri, studiju biedri vai draugi lasa šīs rindas - būsim atsaucīgi, palīdzēsim Marutai!”