"Padomju stāsta" režisors Šnore izveidojis reklāmu pret uzturēšanās atļaujām. VIDEO
Dokumentālās filmas "Padomju stāsts" ("The Soviet Story") autors un režisors Edvīns Šnore izveidojis un apmaksājis reklāmu radio pret termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanu, iegādājoties nekustamo īpašumu.
Šņore aģentūrai LETA apstiprināja, ka viņš ir izveidojis reklāmu Latvijas Radio, kā arī apmaksājis to no "personīgās kabatas".
Šāda ideja viņam radusies, klausoties reklāmu pašreizējās termiņuzturēšanās sistēmas atbalstam, kurā "demagoģiskā veidā" tiekot klāstīts par šīs programmas pienesumu Latvijas ekonomikai, kā arī tiekot izdarīts spiediens pirms lēmumu pieņemšanas par šīs sistēmas ierobežojumiem.
Šnore uzsver, ka pašreizējās sistēmas pienesums ekonomikai ir "iluzors", kā arī šādā veidā tiek "pūsts nekustamā īpašuma burbulis". Viņaprāt, no šīs programmas ir tikai īstermiņa ieguvums vienai nozarei. Savukārt vietējiem iedzīvotājiem no šīs sistēmas ieguvums ir neliels, turklāt pieaug nekustamā īpašuma cenas.
Šnore arī piebilst, ka lielākā daļa no termiņuzturēšanās atļauju saņēmējiem ir no Krievijas un citām NVS valstīm, līdz ar to vide Latvijā kļūst arvien krieviskāka.
Pēc Šnores teiktā, viņa iniciatīva ir reakcija uz reklāmas kampaņu, kurā tiek stāstīts par ieguvumiem no termiņuzturēšanās atļaujām.
Šī reklāma skan tikai radio, tāpat Šnore ievietojis video "youtube.com".
Kā ziņots, masu medijos ir izvērsta aktīva uzturēšanās atļauju aizstāvēšanas kampaņa, kuru veido nodibinājums "Latvijas Konkurētspējas attīstības fonds" un tā vadītājs Edgars Šīns. Šīs kampaņas izmaksas sniedzas simtos tūkstošos latu, taču precīzas izmaksas pateikt nav iespējams, jo nav zināms, cik ilgi kampaņa būs jāturpina, iepriekš sacīja Šīns.
Saeima 31.oktobrī plāno galīgajā lasījumā pieņemt koalīcijas panākto kompromisu termiņuzturēšanās atļauju jautājumā, kas iestrādāts Imigrācijas likuma grozījumu projektā. Vienošanās, kuru atbalsta koalīcijas partneri, paredz veikt Imigrācijas likuma grozījumus, nosakot, ka nākamgad apmaiņā pret termiņuzturēšanās atļaujām var veikt ne vairāk par 700 darījumus par nekustamā īpašuma iegādi ar vērtību virs 150 000 eiro un vēl 100 darījumus gadā virs 0,5 miljoniem eiro. Ja darījumu skaits virs 0,5 miljoniem eiro pārsniegs 100, tad to varēs papildināt uz tās kvotas rēķina, kas paredzēta darījumiem no 150 000 eiro.
Savukārt nākamajos gados darījumu skaits samazinātos, bet 2017.gadā šo programmu varētu atcelt vai arī noteikt kvotu, kas nepārsniedz 2016.gada līmeni. Ekonomikas attīstības fondā par katru darījumu tiks iemaksāti 25 000 eiro, un šie līdzekļi tiks izmantoti reemigrācijas plāna īstenošanai un pirmā mājokļa programmai.
