Eksperts: Baltijas valstu prezidentu šī gada tikšanās bija vien simboliska
Baltijas valstu prezidentu ikgadējā tikšanās ir kļuvusi tradicionāla tādā ziņā, ka tās laikā apspriež vienus un tos pašus jautājumus un to nevar uzskatīt nekā citādi, kā vien par simbolisku, uzskata Latvijas Universitātes politiskās komunikācijas asociētais profesors Ojārs Skudra.
Baltijas valstu prezidentu ikgadējā tikšanās ir kļuvusi tradicionāla tādā ziņā, ka tās laikā apspriež vienus un tos pašus jautājumus un to nevar uzskatīt nekā citādi, kā vien par simbolisku, uzskata Latvijas Universitātes politiskās komunikācijas asociētais profesors Ojārs Skudra.
"Piekrītu Lietuvas prezidentei Daļai Grībauskaitei, kura teica, ka šī tikšanās jau ir kļuvusi tradicionāla arī tādā nozīmē, ka vienmēr apspriež vienus un tos pašus jautājumus, un tie netiek risināti. Protams, ir trīs pagales. Nevar teikt, ka jautājumus nerisina tikai Latvijas dēļ. Visi ir līdzdalīgi," sacīja Skudra.
"Spriežot pēc tā, kas ir publiski zināms, tikšanās neliecina par to, ka Baltijas valstis savstarpējās intereses spējīgas saskaņot tik tālu, lai mēs varētu runāt par šo tikšanos kā par kaut ko vairāk nekā tikai par simbolisku diplomātisku un politisku žestu," atzīmēja profesors.
Jautāts, par tikšanās laikā izskanējušo nosodījumu Krievijai par spiediena veikšanu pret Lietuvu un Austrumu partnerības valstīm, Skudra sacīja, ka ir maz ticams, ka tas varētu izraisīt kādu reakciju no Krievijas puses.
"Baltijas valstis ir pārāk mazjaudīgi partneri Krievijai, lai varētu ietekmēt Krievijas politiku. Putins ir izvēlējies izteiktu konfrontācijas politiku un par katru cenu grib torpedēt jebkādu vienošanos parakstīšanu Viļņā. Baltijas valstu nostāja tur neko nevar mainīt," uzskata Skudra.
LETA jau ziņoja, ka ceturtdien Bīriņu pilī notika ikgadējā Baltijas valstu prezidentu tikšanās, kur tika pārrunāti ar Asociācijas nolīgumu un Austrumu partnerību saistīti jautājumi, kā arī apspriesta triju valstu ekonomiku integrācija un situācija eirozonā.
LETA, Foto: Edijs Pālēns/LETA
