LIAA šefu nelaiž atvaļinājumā, jo viņš nevēlas iepazīties ar valsts noslēpumiem
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktoru Andri Ozolu ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts nav laidis atvaļinājumā, jo Ozols nevēlas iepazīties ar valsts noslēpumiem, jo nezina, ko ar šīm zināšanām darīt.
Situācija ir visnotaļ dīvaina, jo līdz šim Latvijā skandāli ar amatu pildīšanu ierēdņiem un deputātiem galvenokārt ir bijuši saistībā ar to, ka viņi nav saņēmuši pielaidi valsts noslēpumiem. Šajā gadījumā ir citādi.
Ekonomikas ministrija, kas pārrauga LIAA, atteikusi saskaņot Ozola atvaļinājuma iesniegumu, jo viņš neesot parakstījis amata aprakstu, kurā iekļauts punkts, ka amata pienākumu pildīšanai viņam nepieciešama speciālā atļauja pieejai valsts noslēpuma objektiem, vēsta portāls diena.lv. Tas arī esot bijis galvenais iemesls, kādēļ Ozols amata pienākumu aprakstu nav parakstījis.
Ozols ir nesapratnē par šādu Ekonomikas ministrijas izstrādātu LIAA direktora amata aprakstu, jo tajā nav minēts, kāpēc LIAA direktoram ir jāpārzina valsts slepenie faili un ko ar iegūtām zināšanām darīt.
Vēstulē ekonomikas ministram LIAA direktors norāda: „Tas ir plašs pasākumu kopums, kas saistīts ar valsts noslēpuma aizsardzības pasākumu (speciāla režīma) nodrošināšanu iestādē - speciālas lietvedības, speciālu telpu izveide. Ar valsts noslēpuma objektiem nav iespējams saistīt tikai manas funkcijas un uzdevumus, līdz ar to valsts noslēpuma aizsardzības pasākumu nodrošināšanā būtu iesaistīti arī citi LIAA darbinieki (amatpersonas), kuriem attiecīgi būtu jāsaņem speciālās atļaujas. Tajā pašā laikā parakstīšanai atsūtītajā amata aprakstā nav atrodami amata uzdevumi, kas būtu saistīti ar valsts noslēpuma izmantošanu. Nav saprotams, kādu funkciju izpildei nepieciešama speciālās atļaujas saņemšana un speciālā režīma ieviešana LIAA. Likuma „Par valsts noslēpumu” 9.panta pirmajā daļā šajā sakarā ir noteikts, ka pieeja valsts noslēpumam ir atļauta tikai tām personām, kurām saskaņā ar amata (dienesta) pienākumiem vai konkrētu darba (dienesta) uzdevumu ir nepieciešams veikt darbu, kas saistīts ar valsts noslēpuma izmantošanu vai tā aizsardzību.
Atsūtītajā amata aprakstā šādi pienākumi nav aprakstīti. Līdz ar to konstatējams, ka izstrādātais amata apraksts nav pilnīgs un ir pat maldinošs, jo tajā nav nosaukti visi amata pienākumi, kas LIAA direktoram būtu jāveic, ņemot vērā speciālās atļaujas nepieciešamību.”
Tādēļ viņš lūdzis Pavļutu precizēt LIAA direktora amata aprakstu, tajā ietverot amata pienākumus, kas būtu saistīti ar darbu ar valsts noslēpumu. „Savukārt, ja nepastāv tādi amata pienākumi, kuru pildīšanai nepieciešama speciālās atļaujas saņemšana, lūdzu svītrot prasību par speciālās atļaujas nepieciešamību,” vēstulē ministram norādījis Ozols.
Ozols diena.lv sacīja, ka „tas blefs neies cauri” un viņš tomēr brauks atvaļinājumā. Viņš šo situāciju nodēvēja par „sīku riebeklību”.
Ekonomikas ministrijas pārstāve Evita Urpena informēja, ka LIAA direktora Ozola atvaļinājuma iesniegums nebija saskaņots tādēļ, ka nebija skaidrs, kas nodrošinās LIAA augstākās vadības klātbūtni 5. aprīlī plānotajā sanāksmē ar Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāvjiem pie ministru prezidenta Valda Dombrovska. Sanāksmes viens no darba kārtības viens no jautājumiem ir LPS sūdzības par LIAA neapmierinošo darbu. Tomēr Ozols atvaļinājumā tiks, jo viņš ir piekritis 5. aprīlī uz sanāksmi ar premjeru un LPS ierasties.
