Sabiedrība

Trešajā ceturksnī Latvijā darbu meklē 27,6% jauniešu

Jauns.lv

Šogad trešajā ceturksnī starp jauniešiem jeb ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 24 gadiem darbu meklēja 27,6%, kas ir par 3,7 procentpunktiem mazāk nekā pērn attiecīgajā laika periodā, bet par 7,5 procentpunktiem vairāk nekā šogad otrajā ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Trešajā ceturksnī Latvijā darbu meklē 27,6% jaunie...

"Bezdarbs jauniešu vidū joprojām ir ievērojami augstāks nekā citās vecuma grupās," atzina statistikas pārvaldē. Pēc tās datiem, otrs augstākais darba meklētāju īpatsvars Latvijā ir starp ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem vecumā no 45 līdz 54 gadiem - 11,5%.

Statistikas pārvaldē minēja, ka 2013.gada trešajā ceturksnī Latvijā bija kopumā 27,1 tūkstotis jauniešu darba meklētāju, kas ir 22,4% no kopējā darba meklētāju skaita vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Lielākā daļa (86,9%) no šiem jauniešiem bija vecumā no 20 līdz 24 gadiem.

Visaugstākais jauniešu darba meklētāju īpatsvars vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem starp ekonomiski aktīviem jauniešiem šogad trešajā ceturksnī bija Latgales reģionā, proti, 47,2%, kas ir par 12,8 procentpunktiem vairāk nekā gadu iepriekš. Pārējos reģionos jauniešu darba meklētāju īpatsvars, salīdzinot ar pērnā gada trešo ceturksni, ir samazinājies.  Savukārt šogad trešajā ceturksnī, salīdzinot ar otro ceturksni, jauniešu darba meklētāju īpatsvars starp ekonomiski aktīviem jauniešiem pieaudzis Latgales, Kurzemes, Pierīgas reģionos un Rīgā, bet samazinājies Vidzemes un Zemgales reģionos.

Statistikas pārvaldes dati liecina, ka šogad trešajā ceturksnī Kurzemē jauniešu darba meklētāju īpatsvars vecumā no 15 līdz 24 gadiem bija 30%, Vidzemē - 25,2%, Rīgas reģionā - 24,7%, Zemgalē - 21,6%, bet Pierīgas reģionā - 19%.

Vienlaikus statistikas pārvaldē atzīmēja, ka trešajā ceturksnī Kurzemes reģionā jaunieš darba meklētāji veidoja gandrīz trešdaļu (31,9%) no reģiona kopējā darba meklētāju skaita vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir vislielākais īpatsvars starp reģioniem, savukārt viszemākais īpatsvars bija Vidzemes reģionā – 16,8%.

"Viens no jauniešu bezdarba cēloņiem ir viņu izglītības līmenis," norādīja statistikas pārvaldē un informēja, ka aptuveni divām trešdaļām jeb 61,1% jauniešu nebija kvalifikācijas vai bija zems izglītības līmenis. Profesionālā izglītība bija 22,1% jauniešu, bet augstākā izglītība – 16,8%. Tikai ceturtdaļai jeb 24,8% no visiem jauniešiem darba meklētājiem bija darba pieredze, pie tam 23,1% no tiem bija nodarbināti mazkvalificētās (vienkāršās) profesijās.

Saskaņā ar jaunākajiem Eiropas Savienības (ES) statistikas biroja "Eurostat" datiem visaugstākais jauniešu bezdarba līmenis ir Grieķijā (57,3% šā gada jūlijā), septembrī Spānijā (56,5%) un Horvātijā (52,8%), kā arī Kiprā (43,9%) un Itālijā (40,4%). Tikai dažās valstīs (Vācijā un Austrijā) jauniešu bezdarba līmenis šā gada septembrī bija zem 10%.

BNS