Rīgas rabīni nevar sadalīt sinagogas ēku Stabu ielā
Ēka Stabu ielā 63, kur pirms kara atradās sinagoga un kura nu atdota ebreju kopienai, kļuvusi par strīdus akmeni, kas sanaidojis Latvijas ebreju reliģiskās aprindas. No neoficiāliem avotiem kļuvis zināms, ka kādreizējās sinagogas lietu plānots iesniegt ne tikai laicīgajā tiesā, bet to izskatījusi arī rabīnu tiesa.
Vietējās ebreju kopienas pārstāvji savā starpā nevar sadalīt kādreizējās horālās sinagogas telpas Stabu ielā, un Rīgas ebreju reliģiskās draudzes ir gatavas tiesāties par ēkas telpu turpmāko izmantošanu. Te jāpiebilst, ka ebreju kopiena nav monolīta, tajā pastāv vairāki novirzieni un grupas. Ir Rīgas sinagoga, kura pārstāv ebreju kopienu, tai skaitā pārvalda arī sinagogu Vecrīgā, Peitavas ielā, un ir arī ebreju draudze „Šamir”, kuras vadītājs ir kādreizēja Rīgas un Latvijas virsrabīna Natana Barkāna (1933 – 2003) dēls, arī rabīns Menahems Barkahans.
Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas ēka Stabu ielā tika nodota Rīgas sinagogai. Tad ebreju reliģiskās draudzes sava starpā vēl nekaroja. Toreiz Rīgas sinagogas lietu pārvalde ar virsrabīnu Barkānu noslēdza līgumu uz 25 gadiem par ēkas pagrabstāva izīrēšanu „Šamir”, Kasjauns.lv pastāstīja Barkahans. Tomēr nu Rīgas Sinagogas lietu pārvalde vairs nevēlas sadarboties ar „ Šamir” un to dažādi diskriminē.
„Šamir” pārmet ka Sinagogas lietu pārvalde pieprasa samaksu par santehniķa, elektriķa un sētnieka pakalpojumiem Stabu ielā, kurus tā jau vairākus gadus nav redzējusi. Sinagogas lietu pārvalde „Šamir” pieprasa naudu un cenšas iedzīvoties uz tās rēķina, pārliecināts Barkahans.
Rabīns Barkahns Rīgas sinagogas lietu pārvaldei adresējis iesniegumu, kurā teikts: „Ar šo brīdinām, ka gadījumā, ja biedrība (Sinagogas lietu pārvalde) turpinās nepamatoti izspiest no Latvijas ebreju reliģiskās draudzes „Šamir” naudas līdzekļus par neesošiem pakalpojumiem un nepārtrauks draudu izteikšanu, būsim spiesti griezties ne tikai attiecīgajās institūcijās savu aizskarto tiesību aizstāvēšanai, bet arī izplatīt informāciju masu saziņas līdzekļos par to, ka biedrība kopā ar Rīgas ebreju reliģisko draudzi cīnās ar Rīgas un Latvijas ebreju reliģiskai draudzi „Šamir” savos mantkārīgos un ne visai likumīgos nolūkos.”
„Šamir” arī izplatījusi paziņojumu: „Nesen Rīgas sinagoga no telpām izdzina klubu „Idiš mame” („Ebreju māte”), kurš gandrīz divdesmit gadus pulcināja vientuļas, ne visai turīgas dāmas. Jāpiebilst, ka klubs pulcējās pagraba telpās ar ieeju no pagalma. Likumsakarīgi rodas jautājums par šāda soļa morālo pusi.
No 1998. gada pagraba telpas kādreizējās sinagogas ēkā atradās „Šamir” pārziņā un tās „Šamir” arī izremontējusi. Biedrība tur darbojās daudzu rīdzinieku interesēs, kamēr ēkā neatslēdza elektrību, apkuri un ūdeni (jāuzsver, ka „Šamir” nav parādu par komunālajiem pakalpojumiem). Saprotams, ka šādos apstākļos „Šamir” nevar īstenot savu reliģisko un sociālo darbību. Notiekošais ir vēl viens solis cīņā pret „Šamir” un Menahemu Barkahanu personīgi.”
Vēl līdz nesenam laikam kādreizējās sinagogas ēkā atradās arī Rīgas Biznesa koledža, kura nu pārcēlusies uz citām telpām, un nu ēka stāv pamesta.
Rīgas Sinagogas lietu pārvaldes izpilddirektors Martins Pereļs sarunā ar Kasjauns.lv gan kategoriski noliedza, ka tiek diskriminēta ebreju draudze „Šamir” un uzsvēra, ka to pat nevar īstenot, jo Sinagogas lietu pārvaldei nav līguma ar „Šamir” par telpu nomu Stabu ielā 63 un neesot nekādu dokumentālu pierādījumu, ka „Šamir” tur būtu jāatrodas. Uz jautājumu, kādēļ tad tā tur darbojas, Pereļs atbildēja: „Ziniet, ir tāds teiciens: „Sveiki, esmu jūsu tante no Kijevas, es atbraucu pie jums un tagad te dzīvošu!” Tā arī „Šamir” ienākusi Stabu ielas telpās.”
Nākotnes plānus, kā turpmāk Sinagogas lietu pārvalde grasās izmantot telpas Stabu ielā 63, Pereļs neatklāja – esot vairāki nodomi, bet tos, kamēr nav panāktas konkrētas vienošanās, viņš nepubliskošot.
