Zinātnieki: "Maxima" sagrūšanu Zolitūdē veicināja zemes svārstības

Pēc vienas un tās pašas tehnoloģijas un kvalitātes uzcelta ēka vienā vietā var nostāvēt gadu desmitiem ilgi, bet citā var sagrūt jau pēc pāris gadiem. Šajā gadījumā izšķiroša nozīme ir zemes virsmas rezonansei jeb grunts svārstībām, uz kuras tā būvēta. Diemžēl Latvijā pirms būvniecības netiek veikta grunts tektoniskā analīze, bet tas var novest pie traģēdijām, kādu nule piedzīvojām Zolitūdē. Vienā vietā uz šādi uzbūvētas ēkas jumta var likt desmitiem tonnu bruģakmeņu un smilts, bet citā jumtu nedrīkst noslogot, lai tas nesagrūtu.

Ģeoloģijas zinātņu doktors un pieredzējušais seismologs Anosovs , kādreizējais rīdzinieks, kas tagad strādā Kaļiningradas universitāte un ir pētījis arī Rīgas ģeoloģiju, Kasjauns.lv teic: „Kad nogāžas lidmašīnas, vispirms pārbauda degvielas kvalitāti un pēc tam jau visu pārējo. Kad notiek tādas katastrofas, kā Zolitūdē, pirmām kārtām jāpārbauda, kāda bijusi zemes rezonanse jeb grunts svārstības, kas var ietekmēt ēkas sagrūšanu - vai tā uzbūvēta pareizā vietā un vai ir veikta grunts tektoniskā analīze. Jāsaka, ka pašlaik ne Krievijā, ne Latvijā to neņem vērā. Mani nomāc sajūta, ka Zolitūdes nelaimes cēlonis ir parasta grunts mehāniska rezonanse. Presē tagad raksta, ka celtnieki kaut ko pārslogojuši, uz lielveikala jumta sakrāmējuši pārāk daudz būvmateriālu un to dēļ arī iegruva jumts. Manuprāt, tas ir pilnīgs „ūdens”. Pilnībā izslēdzu iespēju, ka šī iemesla dēļ sagruva Zolitūdes ēka.”

Seismologs paskaidro: „Celtniecības praksē ir ļoti daudz gadījumu, kad mājas sagrūst tad, kad ēkas svārstības sakrīt ar grunts svārstībām. Lai izanalizētu Zolitūdes gadījumu, ir jāzina ēkas konstrukcija, kurā vietā notika sagruvums, kāda bija transporta plūsma pa apkārtējām ielām attiecīgajā brīdī. Ja tajā stundā uz ielām vēl bija tā dēvētā „pīķa stunda”, tad, tam visam saliekoties kopā, arī varēja notikt traģēdija. Proti, kad celtnieki uz jumta uzlika celtniecības materiālus, tas radīja ēkas svārstības. Klāt vēl nāca intensīvā kustība pa blakusesošo ielu un ēka sagruva.”

Zolitūdē ir milzīga magnētiskā anomālija

Līdzīgās domās ir Rīgas Tehniskās universitātes Telpiskās un reģionālās attīstības pētījumu centra vadošā pētniece, arhitektūras doktore Ludmila Kartunova: „Kaut arī liekas, ka tā saucamā rezonanse tāds sīkums vien ir, bet, kad sakrīt grunts un ēkas svārstības, notiek spēcīgs ēkas „lēciens”.”  

„Jāņem arī vērā, ka šī zona – Zolitūde – vispār ir ne sevišķi labvēlīga, jo tur ir milzīga magnētiskā anomālija. Tur mūsu smadzenes un domāšanas veids strādā citādāk – šajā magnētiskajā anomālijas zonā, ko izraisa zemes dzīlēs esošās dzelzs rūdas, esam vairāk uztraukti, saasinātāk reaģējam uz apkārtesošo, esam vairāk agresīvi, nekārtīgi. Tas ir pirmais, bet tas ne tiešais iemesls. Tagad vēl ir pastiprināta Saules aktivitāte un novembris – periods, kad ir jūtamas spēcīgas magnētiskās vētras. Šī magnētiskā anomālija, rezonanse un ārkārtīgi nekvalitatīvā būvniecība arī ietekmēja Zolitūdes „Maxima” sagrūšanu,” paskaidro Ludmila Kartunova, atklājot, ka Rīgā ir divas nelabvēlīgās magnētiskās anomālijas zonas – Zolitūde un Aptiekas ielas rajons, Mežaparks. „Šīs vietas nav sevišķi patīkamas – tās izraisa agresivitāti un nervu sistēmas bojāšanos. Varbūt tādēļ arī cilvēki īpaši nereaģēja uz trauksmes sirēnu, kas „Maximā” izskanēja neilgi pirms traģēdijas,” aizdomājas arhitektūras doktore, piebilstot: „Tagad Latvijā, būvējot ēkas, neveic seismoakustiskās pārbaudes, bet bez tām mājas pilsētās nedrīkst atļaut būvēt, jāņem vērā iespējamās grunts un būvju svārstības.”

BBC ziņo par traģēdiju Zolitūdē