Vienam no Talsu traģēdijā cietušajiem izmaksās 25 tūkstošus latu kompensāciju

Viņa klāstīja, ka kasācijas rezultātā Senāts izskatīja iepriekš AT Civillietu tiesu palātas spriedumu, ar kuru daļēji tika apmierināta Talsu traģēdijā cietušā jaunieša prasība un viņam par labu tika piedzīta 15 tūkstošu latu atlīdzība saistībā ar traģisko negadījumu Talsos 1997.gada 28.jūnijā, kad Iekšlietu ministrijas (IeM) rīkotajos svētkos, krītot auto pacēlāja grozam, miesas bojājumus guva 21 bērns, tostarp prasītājs.

Senāts, pamatojoties uz Civilprocesa likumu, nosprieda grozīt apelācijas instances tiesas spriedumu, nosakot, ka no Latvijas valsts Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta personā par labu prasītājam piedzenama 25 tūkstošu latu atlīdzība par morālo kaitējumu.

Senāta ieskatā, lai kompensētu prasītājam pārdzīvojumus un arī sakropļojumu, kura esamību pamatoti atzinusi apelācijas instances tiesa, ir nosakāma atlīdzība, kas atbilstu arī citās no faktisko un tiesisko apstākļu viedokļa raugoties, līdzīgās lietās noteiktās atlīdzības apmēram.

Senāts atzinis, ka pēc smaguma pakāpes prasītāja veselībai nodarītais kaitējums un tā sekas nav vieglākas par spriedumā aprakstītu divu citu Talsu traģēdijā cietušo veselībai nodarīto kaitējumu, līdz ar to, atbilstoši tiesiskās vienlīdzības principam, arī noteiktajam atlīdzības apmēram par morālo kaitējumu jābūt līdzīgam. Senāta spriedums nav pārsūdzams.

Talsu traģēdijā cietušā jaunieša un viņa mātes pārstāvis prasību pret Latvijas Iekšlietu ministrijas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta personā par zaudējumu piedziņu un morālā kaitējuma atlīdzību tiesā iesniedza 2007.gada 27.jūnijā.

Prasītāji lūdza tiesu piedzīt no Latvijas valsts 350 tūkstošu latu morālā kaitējuma atlīdzību par labu cietušajam zēnam un  vairāk kā 12 tūkstošu latu zaudējumus un 50 tūkstošu latu morālā kaitējuma atlīdzību par labu viņa mātei.

Izskatot lietu pirmajā instancē, Rīgas apgabaltiesa par labu cietušajam zēnam piedzina 100 tūkstošus latu un par labu mātei 20 tūkstošus latu atlīdzību par morālo kaitējumu, kā arī zaudējumus 11, 2 tūkstošu latu apmērā.

Izskatot lietu apelācijas kārtībā, Civillietu tiesu palāta par labu cietušā zēna mātei piedzina zaudējumus 6816,48 latu, bet prasību daļā par morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu noraidīja.

2010.gada 24.novembrī Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments atcēla apelācijas instances tiesas spriedumu daļā, ar kuru noraidīta prasība pret Iekšlietu ministriju Valsts Ugunsdzēsības un Glābšanas dienesta (VUGD) personā par morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu un lietu šajā daļā nodeva AT Civillietu tiesu palātai jaunai izskatīšanai.

Pārējā daļā Senāts apelācijas instances tiesas 2009.gada 30.aprīļa spriedumu atstāja negrozītu.

  Augstākā tiesas Civillietu tiesu palāta pērn 21.februārī no Latvijas valsts Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) personā piedzina morālā kaitējuma atlīdzību 15 000 latu.

Traģēdija notika Talsos 1997.gada 28.jūnijā Iekšlietu ministrijas organizēto ugunsdzēsēju un policijas svētku laikā, kad tika demonstrēta ugunsdzēsības un policijas tehnika. Pasākuma laikā tika publiski ziņots, ka interesentiem ir iespējams apskatīt pilsētas panorāmu ugunsdzēsēju autoceltnī. Septītajā pacelšanās reizē deformējās auto pacēlēja strēle un notrūka grozs. Krītot uz asfalta, gāja bojā deviņi cilvēki un miesas bojājumus guva 21 cilvēks.

Pēc traģiskā negadījuma par nolaidību apsūdzēja bijušo Talsu ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieku Pēteri Bekmani un inspektoru Modri Keiselu, kā arī VUGD priekšnieka vietnieku Pāvelu Zagorski. Kurzemes apgabaltiesa Bekmani un Keiselu attaisnoja, bet Zagorskim atstāja spēkā Saldus rajona tiesas spriedumu – brīvības atņemšanu uz trim gadiem nosacīti ar pārbaudes laiku uz diviem gadiem. Zagorskis spriedumu pārsūdzēja Augstākajā tiesā, taču tā nemainīja Kurzemes apgabaltiesas piespriesto. Jau iepriekš tiesa divus zemāka ranga VUGD darbiniekus Vilni Griķi un Igoru Ivanovu notiesāja, bet sods bija nosacīts.