VUGD izklāsta glābšanas darbu norisi pēc lielveikala jumta sagrūšanas Zolitūdē

Kā preses paziņojumā informē dienesta pārstāve Viktorija Šembele, norise izklāstīta, ņemot vērā to, ka plašsaziņas līdzekļos tiek publicēti viedokļi par to, kā noritēja glābšanas darbi sabrukušajā veikalā, bet daļa no tiem neatbilst patiesībai.

21.novembrī pulksten 17.46 VUGD saņēma informāciju, ka Rīgā, Priedaines ielā 20, veikalam ir sabrucis jumts. Pulksten 17.48 uz notikumu tika nosūtīti 7 ugunsdzēsības auto ar personālu. Nākamo 14 minūšu laikā uz notikuma vietu devās vēl 6 ugunsdzēsības automobiļi. Līdz pulksten 18.40 uz notikuma vietu izbrauca vēl 8 ugunsdzēsības auto.

"Līdz ar to nav patiess plašsaziņas līdzekļos izskanējušais apgalvojums, ka sākotnēji uz notikuma vietu tika izsūtītas tikai divas ugunsdzēsības autocisternas," uzsver dienests.

Kopumā pirmajās 10 stundās notikuma vietā strādāja 192 ugunsdzēsēji glābēji, savukārt nākamajā rītā pēc personāla maiņas, glābšanas darbos bija iesaistīti 150 ugunsdzēsēji glābēji un VUGD nodarbinātie, kas nodrošināja tehnisko atbalstu, informācijas apmaiņu.

Otrais nogruvums 21.novembrī notika pulksten 19.04. Tajā brīdī notikuma vietā jau strādāja 18 ugunsdzēsības auto ar apmēram 100 glābējiem.

Darbs veikala iekšienē jau bija organizēts četros darba iecirkņos un katrā no viņiem bija nozīmēts atbildīgais virsnieks, kas organizēja iecirkņa darbu un personāla maiņas. Otrais nogruvums notika veikala vidusdaļā, kurā tobrīd bija izveidots viens no darba iecirkņiem un ugunsdzēsēji glābēji atbrīvoja un nesa ārā cietušos. Tajā strādāja glābēji no vairākām daļām, nevis pirmie, kas ieradās, kā tas izskanējis plašsaziņas līdzekļos. Pirms glābēji izveidoja darba iecirkni zem ēkas vidusdaļas jumta, tika rūpīgi vizuāli pārbaudītas nesošās konstrukcijas un vizuāli defekti netika konstatēti, norāda dienests.

Normatīvais regulējums nosaka, ka glābšanas darbus vada vecākā amatpersona, kas atrodas notikuma vietā. Pirmās notikumā ieradās divas Rīgas reģiona pārvaldes 5.daļas ugunsdzēsības autocisternas. Šajā brīdī glābšanas darbus vadīja 5.daļas inspektors dežurants (vada komandieris) kapteinis Mikus Straudovskis, kurš dienestā atrodas jau no 1993.gada, bet šo amatu ieņem kopš 2005.gada. Līdz ar to apgalvojumi, ka glābšanas darbus vadīja nepieredzējis cilvēks, kurš nav dzēsis nevienu ugunsgrēku, ir pilnībā nepatiess, uzsver VUGD.

Pulksten 18.07 notikuma vietā jau ieradās Rīgas reģiona pārvaldes Dienesta nodaļas operatīvais dežurants un viņa vietnieks, kas pārņēma glābšanas darbu vadību. Arī šie cilvēki ir ar milzīgu pieredzi ugunsgrēku un glābšanas darbu vadībā, stāsta Šembele.

Savukārt pulksten 19.17 notikuma vietā ieradās dienesta priekšnieks, kurš pārņēma glābšanas darbu vadību Situācija, ka glābšanas darbus vada nepieredzējis cilvēks, nav iespējama, uzsver VUGD.

VUGD rīcībā ir viss nepieciešamais aprīkojums, kas tiek izmantots glābšanas darbos ēku sagruvumos. Glābšanas darbu laikā glābēji izmantoja termovīzerus, kas paredzēti tam, lai konstatētu konstrukcijās esošu siltuma devēju. Diemžēl situācijā, kad drupas ir ļoti blīvas, jo tās veido gan dažādas veikalā esošās preces un to daļas, apdares materiālu gabali un liels daudzums zemes un oļu, kas, sabrūkot jumtam, nosedza šīs drupas, termovīzers nespēj pildīt savu funkciju. Līdzās tam termovīzera efektīva darbība nav iespējama arī situācijā, kad cilvēki atrodas zem vairāk nekā 20 cm biezām betona plātnēm.

Jau sākotnēji glābšanas darbos tika iesaistīti Valsts policijas un Valsts robežsardzes kinologi ar suņiem. VUGD nav suņu, kas specializētos cilvēku meklēšanas darbos. Bet ņemot vērā to, ka, sabrūkot jumta konstrukcijām, tika bojāta un saplēsta veikalā esošā produkcija, gaisā bija jūtama spēcīga alkohola un sadzīves ķīmijas smaka. Šādos apstākļos specializētie suņi nav spējīgi strādāt, jo spēcīgā smaka viņiem neļauj sajust cilvēkus.

Jau pulksten 18.12 glābšanas darbu vadītājs ziņoja VUGD Operatīvās vadības pārvaldes operatīvajam dežurantam, ka notikumā būs nepieciešama smagā tehnika. Saskaņā ar Rīgas pilsētas civilās aizsardzības plānu, šī informācija tika nodota Rīgas domei, kas sāka organizēt nepieciešamās smagās tehnikas ierašanos notikumā.

Pulksten 19.47 notikuma vietā ieradās četri frontālie iekrāvēji, universālais ekskavators un pirmais mobilais celtnis. Pēc piecām minūtēm vēl viens frontālais iekrāvējs. Pēc tam notikumā ieradās vēl papildus tehnika, kā piemēram kravas automašīnas un treileri.

Ap pulksten 20 notikumā ieradās vēl divi mobilie celtņi, bet pēc stundas vēl divi. Līdz ar to trīs stundu laikā pēc glābšanas darbu uzsākšanas notikuma vietā atradās pieci celtniecības krāni.

Pulksten 21.27 mobilie celtņi sāka paneļu pacelšanu. Līdz tam brīdim notika mobilo celtņu uzstādīšana un sagatavošana darbam, tajā skaitā, blakus veikalam esošo koku nozāģēšana.

"Līdz ar to izskanējusī informācija par smagās tehnikas iesaistīšanu tikai rīta pusē ir nepatiesa," pauž VUGD.

Jau naktī no ceturtdienas uz piektdienu VUGD sazinājās ar krīzes centru "Skalbes" un viņu psihologi ieradās notikuma vietā. Arī turpmākajā laikā glābējiem bija pieejama psihologu un kapelānu palīdzība. Arī šobrīd pēc sastādīta grafika ar ugunsdzēsējiem glābējiem dežūrmaiņās strādā, sniedzot VUGD ieteikumus par turpmāko rīcību. Jebkurš glābējs var saņemt arī individuālu palīdzību, ja tāda ir nepieciešama.

Šembele norāda, ka publiskajā telpā ir izskanējusi arī neprecīza informācija par ugunsdzēsēju glābēju atalgojumu un virsstundu apmaksu.

VUGD apliecina, ka saņēma palīdzības piedāvājumu no daudzām valstīm, tajā skaitā, Igaunijas, Lietuvas, Polijas, Krievijas, Lielbritānijas un vēl citām. Lēmums nepieņemt palīdzību tika pieņemts tāpēc, ka VUGD rīcībā bija pietiekoši cilvēku un tehniskā resursa, lai veiktu šos darbus.

Ēkas konstruktīvo īpatnību dēļ (1 līmeņa sagruvums) glābšanas un meklēšanas darbi nebija profesionāli sarežģīti, bet gan darbietilpīgi un bīstami daļēji sagruvušo konstrukciju dēļ. Vieta, kurā tika veikti šie darbi, bija neliela, līdz ar to papildus cilvēkiem no citām valstīm fiziski nebūtu iespējams strādāt.

Dienests uzsver, ka VUGD amatpersonu, kas vadīja glābšanas darbus vai vadīja darbu iecirkņos, zināšanu līmenis un praktiskās iemaņas darbā sagruvumos ir augstā līmenī.

VUGD arī uzsver, ka visi fakti ir dokumentāli fiksēti radiostaciju ierakstos un izbraukumu uzskaites sistēmā.

Jau ziņots, ka traģēdija paņēma 54 cilvēku dzīvības, bet vairāki desmiti tika ievainoti. VUGD notikuma vietā gruvešu pārbaudi pabeidza 25.novembra pēcpusdienā.