Igauņu inženieris izpētījis "Maxima" traģēdiju. Viņš domā par to rakstīt doktora disertāciju

Somijas kompānijas „Rak Tek Solutions” galvenais inženieris, igaunis Tomass Kaljass pēc savas iniciatīvas veicis neatkarīgu pētījumu, kas balstīts uz publiskajā telpā pieejamiem vizuālajiem materiāliem gan pirms, gan pēc Zolitūdes „Maximas” sabrukšanas. Kaljass uzskata, ka traģēdijas galvenais iemesls ir jumta slodzes neizturēšana, ko izraisījuši vāji izveidoti savienojumi - siju stiprinājumu vietas nav bijušas pietiekami labi savienotas, tērauda sijas savienotas ar neatbilstošām skrūvēm un bijis nepietiekams to skaits.

„Apakšējā savienojuma vieta ir vismaz divreiz vājāk izveidota kā projektā,” secina Kaljass. Eksperts Igaunijas portālam delfi.ee. norādījis, ka traģēdijas vietā uzņemtajos attēlos redzamie sabrukušie griesti ir stiprināti ar tik lieliem smagumiem neatbilstošām skrūvēm. Kaljass uzsver, ka bildēs redzams – tērauda konstrukcijas nav ielocījušās no svara, tādējādi vienkārši ir „atsprāgušas stiprinājuma vietas”. To apliecinot arī aculiecinieku teiktais, ka dzirdēti skaļi plaukšķi, kas varētu būt no savienojuma vietu „izsprāgšanas”.

Pēc eksperta teiktā, skrūvju izvietojums savienojumu vietās arī nav bijis tehniski pamatots, jo spēku iedarbība uz katru skrūvi nav bijusi sabalansēta. Vairākas skrūves savienojumu vietās esot bijušas vienkārši bezjēdzīgas, jo tās nav turējušas nekādus spēkus.

„Tāpēc var teikt, ka „Maxima” sabrukšanu izraisīja ne pēc dizaina veidotie un kļūdaini sastiprinātie savienojumi. Izmantotās skrūves nav bijušas atbilstošas tik lieliem tērauda savienojumiem. Katrā savienojuma vietā bija jābūt vēl vismaz astoņām skrūvēm, un konstrukcijā, lai nostiprinātu savienojumus, vajadzētu vēl lielus atlokus,” teica Kaljass.

Lai apstiprinātu savas aizdomas un palīdzētu izmeklētājiem, Kaljass aicina pēc glābšanas darbu beigām negadījuma vietā, ievērojot visus drošības pasākumus, veikt testus un eksperimentus, kuros ar daudzām kamerām varētu fiksēt sabrukuma brīdi, kas tādējādi atrisinātu visus strīdus par sagrūšanas iemesliem.

Vienlaikus igauņu inženieris uzsver, ka Zolitūdes „Maximas” grīda gan esot laba: ja no vairāku metru augstuma krīt vairākas tonnas smagi griesti un grīda to iztur, tad tā ir labas kvalitātes. Viņš teic, ka ēkas fundamentu varētu izmantot jaunas ēkas celtniecībai. Tomēr, kā jau vēstīts, sagruvušās „Maximas” vietā jaunas ēkas necels un tur izveidos piemiņas memoriālu.

Kaljass nodomājis uzrakstīt doktora disertāciju, kurā analizētu Zolitūdes traģēdijas iemeslus, vēsta mūsu ziemeļu kaimiņvalsts plašsaziņas līdzekļi.